Ar vienbalsīgu 88 deputātu balsojumu „par” stingrākiem ierobežojumiem, kas attiecas uz nebanku kreditētājiem, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Grozījumi paredz, ka „ātros kredītus” nedrīkstēs izsniegt nakts laikā, tāpat paredz stingrākus ierobežojumus to procentu likmēm. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts un likumprojekta ziņotājs Saeimā Ivars Zariņš („Saskaņa”) uzskata, ka esošie grozījumi būtiski sakārtos nozari: „Tas ir pirmais lielais solis tajā virzienā, lai šo nozari sakārtotu. Tanī pašā laikā arī nepazaudējot šo iespēju, ka cilvēkiem ir iespēja aizņemties kaut kur naudu, ja bankās viņi to nevar iegūt. Viens ir tas, ka tiek ierobežotas maksimālās procenta likmes, par kurām drīkst izsniegt šos kredītus. Un otra lieta ir maksimālais apjoms – šis papildu saistību apjoms, papildu izdevumi, kuri var rasties aizņēmējam, lai nesanāk tā, ka paņem 100 eiro un pēc tam tie izvēršas par 1000 eiro. Tagad ir noteikts, ka šis maksimālais apmērs nedrīkst būt lielāks par to summu, kuru aizņēmās.”
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt attiecīgi 0,55, 0,25 un 0,2% dienā no kredīta summas atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma. Kredītiem, kuri būs jāatmaksā pēc pieprasījuma vai kuru izmantošanas termiņš pārsniegs 30 dienas, par neatbilstošām tiks uzskatītas tādas aizdevuma kopējās izmaksas, kuras pārsniegs 0,25 procentus dienā no kredīta summas. Šādu ierobežojumu nepiemēros aizdevumiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta.
Kredīta kopējās izmaksas noteiktas kā visas izmaksas, tostarp komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas.
Savukārt plašākas debates izraisīja vien deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums, kas paredzēja nokavējuma procentiem piemērot ierobežojošu papildu atmaksas likmi 0,5 procentpunktu apmērā dienā no kredīta kopējās summas. Deputāti priekšlikumu neatbalstīja, un pieņemtie grozījumi paredz, ka nokavējuma procenti gadā nedrīkstēs pārsniegt 36 procentpunktus no kredīta kopējās summas.
Piemēram, deputāts Edvards Smiltēns („Vienotība”) norādīja, ka iepriekšējās likumprojekta redakcijās maksimālie nokavējuma procentpunkti bijuši uz pusi mazāki nekā paredzēts pašlaik. Tas raisot bažas par pārlieku pretimnākšanu nebanku kredītdevēju nozarei.
Tomēr atbildīgās komisijas deputāti, tāpat Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Edgars Putra (ZZS) bažas noliedz, uzsverot, ka pašreizējie nokavējuma procentpunkti veicinās patērētāju vēlmi kredītu ātrāk atmaksāt. „Tas neveicina, nekādā veidā neveicina šo te kavēto kredītu atmaksāšanu, jo tas parāds ļoti lēni aug, tādējādi šo nokavējuma procentu likmi paceļot uz 36%, tas tomēr veicina to, ka arī tas kavētais kredīts uzkrājas, viņš uzkrājas ātrāk, līdz ar to tam potenciālajam kavētājam ir bažas, ka tā summa būs lielāka nekā viņš sākotnēji bija plānojis. Katra nākošā diena to cilvēku dzen aizvien lielākā nelabklājībā,” skaidro Putra.
Esošie grozījumi izslēgšot no aizņemšanās tos cilvēkus, kuri „ātros kredītus” nevarot atļauties. Latvijas kredītņēmēju asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš iepriekš Latvijas Radio norādīja, ka bažījas par deputātu balsojumu un nebanku kreditētāju lobiju Saeimā. Taču pašlaik viņš atzīst, ka pieņemtie grozījumi veicinās atbildīgāku izturēšanos pret kredītu patērētājiem: „Paldies Dievam, veselais saprāts starp deputātiem ir uzvarējis, un šī te masīvā reklāma un tas, ko mēģināja izdarīt arī nebanku kreditētāji – paldies Dievam, nav iedarbojies uz deputātiem. Nedomāju, ka tagad nebanku kreditētāju bizness stipri samazināsies, bet es uzskatu, ka viņš tiešām būs saprātīgāks un atbildīgāks pret patērētājiem.”
Deputātu atbalstu gan neguva iepriekš grozījumos iecerētā ātro kredītu nozares uzraudzības maiņa, kas paredzēja to nodot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Pret šādām izmaiņām iebilda gan FKTK, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas pašlaik pārrauga šo jomu.
Nebanku kreditētāji uzskata, ka grozījumi ievērojami graus nozari, tikmēr patērētāju tiesību aizstāvji nav līdz galam apmierināti, jo vēlējās vēl stingrākus ierobežojumus. Izmaiņas stāsies spēkā 2016.gada janvārī.
