Labrīt

Aktualizē Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas problēmas

Labrīt

Šuplinska: Pašvaldību vēlēšanas nevar būt šķērslis skolu reformai

Rīgas brīvostas valde grasās vērtēt vērienīgo darījumu par piestātņu iegādi

Rīgas brīvostas valde sola vērtēt vērienīgo darījumu ar neizmantotajām piestātnēm

Pašreizējā Rīgas brīvostas valde tuvākajā sēdē plāno vērtēt priekšgājēju apstiprināto vērienīgo darījumu – piestātņu iegādi Eksporta ostā par 18 miljoniem eiro, Latvijas Radio pastāstīja valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (“Attīstībai/Par!”).

Radio raidījums “Atvērtie faili” pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Rīgas brīvosta pirms četriem gadiem par 18 miljoniem eiro no kompānijas „Strek” iegādājās divas piestātnes, kuru izmantošanas iespējas ir ierobežotas. Rīgas brīvosta saka – tā ir maksa par privāta ogļu pārkraušanas biznesa pārcelšanu prom no pilsētas centra. Tomēr cena ir daudzkārt lielāka par citu piestātņu būvniecības izmaksām šajā Daugavas krastā.

Līgums noslēgts pirms četriem gadiem, kad Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā bija Leonīds Loginovs, bet Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs bija toreizējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks no “Gods kalpot Rīgai”. Darījuma summa ir vērienīga, taču šīs piestātnes aizvien ir neizmantotas. Iespējams, pārāk augstas nomas maksas dēļ. Bet darījuma pamatlicējs Loginovs tagad ir 18 miljonus saņēmušā uzņēmuma algots konsultants.

 

Zeps atzina, ka viņa un valdes uzmanība ir pievērsta šim darījumam, “esam ievākuši visu informāciju par tā laika lēmumu secību, un šobrīd labs laiks, lai mēs, valde, pārskatītu, ko varam darīt lietas labā”.

Viņš stāstīja, ka var vērtēt, kāda veidā novērtētas piestātnes, kā pieņemts lēmums, kāda bija rīcība un  kāda bijusi valdes atbildība un loģika, kā arī pārvaldnieka atbildība.

Zeps gan norādīja, ka “Deloitte” novērtējumā piestātņu cena īstenībā bija vēl augstāka nekā darījuma summa, un “dokumentāli viss ir normāli”, bet vēl jāvērtē, vai lēmumu par iegādi var pamatot ar citiem ekonomiskiem apsvērumiem.

Zeps atzina, ka darījuma summa ir gandrīz puse no ostas gada ieņēmumiem, bet, no otras puses, jāvērtē, vai nosacījumi, kādā veidā iegādāta piestātne, ir par labu ostai, jo apmaksa notika pa daļām, nevis uzreiz, “vairāki aspekti, kuri jāvērtē”.

Zeps neapstiprināja, vai šis darījums ir pamats, lai varētu vērtēt ostas pārvaldnieka atbilstību amatam, vien norādot, ka valde nepārtraukti uzrauga un vērtē ostas vadības darbību.

Viņš arī norādīja, ka tās ir normālas piestātnes, kuras var izmantot konteineru kravām un beramkravām. Šobrīd gan nekādas konkrētas darbības tur nenotiek, un Zeps vien uzsvēra, ka osta nepārkrauj kravas, bet gan rada apstākļus, lai uzņēmēji pārkrautu kravas.

Runājot par kravu piesaisti kopumā, Zeps norādīja, ka pašlaik sadarbībā ar Loģistikas asociāciju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) strādā pie kravu plūsmas atjaunošanas, pievilcīgu piedāvājumu izveides investoriem, un pie tā ir īpaši jāstrādā, jo kravu apgrozījums turpina samazināties ogļu un fosilo kravu dēļ.

Rīgas brīvostas valde sola vērtēt vērienīgo darījumu ar neizmantotajām piestātnēmJānis Kincis

Kopējā Rīgas ostas virzība ir diversificēt kravas, piesaistīt jaunus spēlētājus, stāstīja Zeps. Tiek strādāts divos stratēģiskajos attīstības virzienos – kā veidot industriālo parku un kā piesaistīt kravas, kas var radīt papildu pievienoto vērtību kravām, “ne tikai pārkraut un vizināt, bet komplektēt un ražot”.

Raidījuma „Atvērtie faili” autore žurnāliste Indra Sprance atzina, ka ir gaidījusi stingrāku Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vērtējumu par vērienīgo darījumu.

„Tas, ko es nedzirdēju no Rīgas brīvostas vadītāja, ir skaidra saprašana, pirmkārt, kāpēc tas darījums bija vajadzīgs un vai tiešām bija vajadzīgs. Otrkārt, vai tie 18 miljoni eiro ir bijuši šī darījuma vērti un vai tam apakšā nav kaut kas vairāk. Piemēram, kāds koruptīvs darījums, ņemot vērā apstākli, ka darījums noticis pārvaldnieka Leonīda Loginova laikā un tagad viņš ir šī uzņēmuma „Strek” algots padomnieks. Tā vietā es dzirdēju filozofiskas pārdomas par šo lietu, bet ne atbildes uz ļoti būtiskiem jautājumiem, vai tā nav bijusi izšķērdība,” sacīja Sprance.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Jānis Kincis

Ostas piestātņu iegāde par 18 miljoniem eiro ir viens no vairākiem procesiem, kas Krievu salas projekta ietvaros nav īstenots pēc labākajiem paraugiem. Tomēr šīs piestātnes ir vērtīgs resurss, uzskata satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas.

"Daudzas darbības, kas notikušas Krievu salas projekta kontekstā, nav nesušas pozitīvu rezultātu nevienam no iesaistītajiem. Viss šis projekts varēja notikt citādi, bet mums šī situācija ir jāpieņem tāda, kāda tā ir. Konkrēto darījumu, cik esmu informēts, izvērtē esošā Rīgas brīvostas valde, un gaidu tās vērtējumu.

Es uzskatu šīs piestātnes par ļoti labu aktīvu tieši šobrīd, kad kravu kritums brīvostā liek meklēt jaunus privātos uzņēmējus, kas var ostai nodrošināt papildu kravu plūsmu.

Tāpēc es uzskatu, ka ir labi, ka ir aktīvi, ko var piedāvāt jaunienācējiem ostā, un tos var piedāvāt caurskatāmā procesā, ņemot vērā likumu ''Par valsts mantas izšķērdēšanas novēršanu'',” sacīja Linkaits.

Viņaprāt, pārmaksātus darījumus ar nosacītu atbildību novērsīs ostu pārvaldības reforma: “Šis arī ir konkrēts piemērs tam, kāpēc ir nepieciešama ostu reforma, kāpēc ir vajadzīgs pārveidot ostas par valsts kapitālsabiedrībām. To valdē un padomē strādā profesionāli, konkursā atlasīti īpašumu pārvaldītāji, nevis ierēdņi vai politiķi. Tāpat šādā modelī valdei un padomei ir noteikta atbildība par pieņemtajiem lēmumiem.

Pašlaik ostu gadījumā atbildība ir diezgan izplūdusi un neskaidra, ko mēs redzam jau no iepriekš notikušajām tiesvedībām.”

Rīgas brīvostas valdes sēde, kurā paredzēts izvērtēt piestātņu iegādes darījumu, ir gaidāma jaunnedēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt