Atvērtie faili

#18 Sasniedzot pilngadību, "sistēmas bērniem" trūkst atbalsta patstāvīgas dzīves sākumam

Augstāk par zemi

Lauras Andersones debijas krājums "Meitiņa skatās augšup" - rakstošo liepājnieku projekts

#19 Rīgas brīvosta iegādājusies divas piestātnes. Cik pamatots ir vērienīgais darījums

Rīgas brīvostas par 18 miljoniem iegādātajās piestātnēs svilpo vējš. Cik pamatots vērienīgais darījums?

Rīgas brīvostā nesen noslēdzies tās pēdējās desmitgades lielākais darījums – par 18 miljoniem eiro osta savā īpašumā ieguvusi divas piestātnes, kuru izmantošanas iespējas ir ierobežotas. Rīgas brīvosta saka – tā ir maksa par privāta ogļu pārkraušanas biznesa pārcelšanu prom no pilsētas centra. Tomēr cena ir daudzkārt lielāka par citu piestātņu būvniecības izmaksām šajā Daugavas krastā, bet darījuma pamatlicējs – bijušais brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs – tagad ir 18 miljonus saņēmušā uzņēmuma algots konsultants. Cik pamatots ir vērienīgais darījums?

ĪSUMĀ:

Brīvosta atpērk divas piestātnes par 18 miljoniem eiro

Krievu sala ir Rīgas brīvostas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Satiksme kūsā. Smagās automašīnas viena pēc otras piestāj pie iebraukšanas muitas teritorijā. Veidojas pat nelielas rindas.

Blakus Krievu salas vecajai jeb neatjaunotai daļai atrodas pirms diviem gadiem ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu pārbūvētā salas daļa. Par 171 miljonu eiro attīstīta jauna, vērienīga infrastruktūra, lai radītu piemērotus apstākļus ogļu pārkraušanai. No pērnā gada marta visa ogļu pārkraušana no Rīgas centram tuvās Eksportostas ir pārcelta uz šejieni.

Tomēr pašlaik nekāda liela rosība te nevalda. No 1. oktobra Krievija pilnībā aizliegusi vest ogles caur Latviju. Pagaidām ostās pienāk vēl tās kravas, kas devušās ceļā līdz 1. oktobrim, taču kopumā šī biznesa perspektīvas Rīgā rādās drūmās krāsās – nav ogļu, nav arī biznesa.

Latvijas Radio raidījuma “Atvērtie faili” izpētītais liek domāt – nupat izsīkušā ogļu pārkraušanas biznesa pārcelšanas izmaksas pēc būtības ir vēl lielākas, nekā publiski zināmais 171 miljons eiro. 

Lai privātais uzņēmums "Strek" ogļu pārkraušanu no Rīgas centra pārceltu uz Krievu salu, Rīgas brīvosta par 18 miljoniem eiro no tā atpirkusi divas piestātnes.

Piestātnes ar nosaukumu PM-20 un PM-21 atrodas Eksportostā. Divu burtu saīsinājums PM veidojies no senāka vietas apzīmējuma šajā Daugavas krastā - Pīļu muiža. No 90. gadu sākuma līdz 2019. gada martam šeit saimniekoja uzņēmums "Strek", kas specializējies ogļu pārkraušanā, bet kopš pērnā gada abas piestātnes zemesgrāmatā reģistrētas uz Rīgas brīvostas vārda.

Piestātņu iegādes darījums noslēdzās pērn, bet līgums tika noslēgts jau 2016. gada 26. maijā, kad brīvostas pārvaldi vadīja Leonīds Loginovs, bet valdes priekšsēdētājs bija toreizējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Sākotnēji norēķini ar "Strek" bija plānoti desmit gadu laikā pēc pieņemšanas–nodošanas akta parakstīšanas. Tomēr jau tajā pašā 2016. gadā un gadu vēlāk līgums ar "Strek" tika papildināts, un Rīgas brīvosta nolēma uzņēmējam jau 2016. gadā samaksāt pirmos 12 miljonus. Nākamajā gadā firmai tika pārskaitīti trīs miljoni un pērn – vēl tikpat.

Līdz ar šo divu piestātņu iegādi brīvostas valdījumā un īpašumā kopumā ir 99 piestātnes. Lielākā daļa no tām ir iznomātas saimnieciskās darbības veikšanai, bet 16 stāv tukšas. Viņu vidū tagad ir arī par 18 miljoniem iegādātas Pīļumuižas piestātnes. 

Rīgas brīvostas iegādātā piestātne tā saucamajā Pīļumuižas teritorijā

Kāpēc pirka piestātnes, kas tagad tukšas?

Kāpēc tā ir sanācis? To Latvijas Radio vaicāja pašreizējam Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam Viesturam Zepam ("Attīstībai/Par!"): "Kopējā ostas politika šobrīd ir mēģināt attīstīt ostas piestātnes, atpirkt, kur vien iespējams, ja tas ir izdarāms.. Nu, lūk, šajā kontekstā 2015. gadā veikts izvērtējums, un tajā laikā nolemts iegādāties. Un faktiski šobrīd tās piestātnes ir ostas īpašumā."

Zepa teiktais gan atšķiras no viņa priekšgājēja Andra Amerika skaidrojuma.

Tieši "Gods kalpot Rīgai" politiķa Amerika vadības laikā līgums par piestātņu iegādi noslēgts.

"Ostai nekādā gadījumā nevajag pirkt privātas piestātnes, tas ir pilnīgi pretēji visiem nosacījumiem. Vienīgais – galvenais arguments, ja pareizi atceros, bija saistīts tikai un vienīgi ar to pārcelšanos uz Krievu salu, jo šī bija vienīgā privātā piestātne, kas to teritoriju neļāva rekultivēt, tas ir, nodrošināt Eiropas nosacījumus," skaidro Ameriks.

Ameriks stāsta, ka vienošanās ar "Strek" noslēgta, jo privātais uzņēmējs bijis spiests atstāt Eksportostu un pārcelt savu darbību uz Krievu salu. Eksportostā viņam piestātnes piederējušas, taču Krievu salā tās jānomā no brīvostas.

Vai tomēr osta nav milzīgi pārmaksājusi par šīm piestātnēm? "Manuprāt, tur ir vērtējums. Mēs nevarējām kā tirgū par burkāniem tirgoties. Tas bija saistīts ar konkrētiem vērtējumiem, ostas pārvaldes sagatavoti dokumenti," skaidro Ameriks.

Tiešām 18 miljonus vērtas?

Ameriks atsaucas uz auditorkompānijas "Deloite" pētījumu, kas abas piestātnes novērtējusi par 18,2 miljoniem eiro.

Tomēr Latvijas Radio izpētītais raisa jautājumus par šīs cenas pamatotību. Pirmkārt, paša uzņēmuma "Strek" gada pārskati neliecina par tik milzīgi vērtīgu aktīvu esamību. Piestātnes PM-20 un PM-21 "Strek" uzbūvēja 90. gadu sākumā un daudzus gadus pēc tam visu savu aktīvu vērtību gada pārskatos ir norādījis aptuveni 3 miljonu latu jeb 4,2 miljonu eiro vērtībā, tajā skaitā – zemes gabalus, ēkas un būves. 

Otrkārt, jautājumus par pārmaksāšanu raisa gan vairāku Latvijas Radio avotu neoficiāli paustais, gan citu privāto komersantu norādītie izdevumi pilnīgi jaunu piestātņu izbūvē. Piemēram, minerālmēslu pārkraušanas termināls "Riga Fertilizer terminal" jaunas piestātnes tajā pašā Daugavas krastā uzbūvēja vairākkārt lētāk, nekā brīvosta samaksāja par savu pirkumu. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats intervijā sākotnēji summu atturējās nosaukt.

Tomēr pēc Latvijas Radio lūguma vēlāk rakstiski atsūtīja atbildi. Abu piestātņu uzbūvēšana uzņēmumam izmaksājusi 4,3 miljonus eiro.

Tas ir apmēram trīs reizes lētāk nekā PM-20 un PM-21.

Tiesa, šīs piestātnes būtiski atšķiras no Pīļumuižas piestātnēm. Minerālmēslu pārkraušanas uzņēmumam uzbūvētā dziļūdens piestātne ir uz pāļiem, savukārt Pīļumuižas piestātnes tādas nav. Atšķiras arī piestātņu garumi un dziļums. Pīļumuižas piestātnes ir ap 10–12 metrus dziļas, savukārt minerālmēslu pārkraušanas piestātnei dziļākā vieta ir 7,8 metri. Tomēr ar visu to rodas jautājums, vai tiešām šīs atšķirības ir tik milzīgas, lai Pīļumuižas piestātnes maksātu par 13 miljoniem dārgāk nekā turpat Daugavā tālāk uzbūvētās minerālmēslu pārkraušanas termināļa piestātnes?

Tikmēr Rīgas brīvostas pašreizējais priekšsēdētājs Viesturs Zeps darījuma cenu izvēlas salīdzināt ar pašas Rīgas brīvostas īstenoto projektu Krievu salā. Tur gan ir liela atšķirība, jo piestātnes Krievu salā ir krietni dziļākas nekā Pīļumuižas piestātnes, kas nozīmē arī lielākas kopējās būvniecības izmaksas. Turklāt modernā infrastruktūra uzbūvēta ar vērienu un ar ievērojamu Eiropas Savienības līdzfinansējumu, nevis tā, kā tas ir bijis labajā krastā – taupīgi, par pašu komersantu naudu.

Zeps: Jauna piestātne maksā 45 miljoni, nu, tā salīdzinot. 
Latvijas Radio: Jūs par Krievu salu runājat.
Zeps: Jā, tāpēc tas viss jāskata drusku kontekstā. Tas, kas mani interesē
kāpēc mēs viņas ņēmām.
Latvijas Radio: Un jums ir atbilde?
Zeps: Tas ir tas, ko es esmu uzdevis [skaidrot] pārvaldniekam, nākamnedēļ mēs par to runāsim.

Ierobežota izmantošana un sarežģīta piekļuve

Problēma ar jauniegādāto Rīgas brīvostas īpašumu ir tāda, ka pēc dārgā pirkuma arī maksu par piestātņu iznomāšanu komersantiem vairs nevar noteikt zemu.

Taču… šajā vietā saimnieciskajai darbībai ir ierobežojumi. "Kas attiecas uz šīm piestātnēm, tās ir daļēja Rīgas vēsturiskā centra teritorija, kur ierobežota kravu kraušana. Tur drīkst atrasties pasažieru  kuģi, kravas faktiski nedrīkst kraut šajā teritorijā," norāda Zeps.

Tātad Rīgas brīvosta par 18 miljoniem nopirkusi divas piestātnes vietā, kur kravu pārkraušanai ir ierobežojumi. Turklāt tas nav vienīgais āķis. Arī piekļuve abām piestātnēm ir visnotaļ sarežģīta. 

Pa sauszemi nonākt līdz piestātnēm iespējams caur teritoriju Uriekstes ielā 9. Šis zemes gabals pieder domājamās daļās trīs kopīpašniekiem. Tā ir valsts, ko pārstāv Satiksmes ministrija, "Latvijas dzelzceļš" un SIA "Rīgas beramkravu termināls". Pēdējais ir tā dēvēto oligarhu Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm pastarpināti piederošs uzņēmums.

Visi trīs kopīpašnieki vienojušies, ka Pīļumuižas piestātnēm piegulošā teritorija atrodas uzņēmuma "Rīgas beramkravu termināls" lietošanā un valdījumā. 

Tātad, pat ja uzrastos investors, kas Rīgas brīvostas nopirktās piestātnes vēlētos nomāt, viņu apmierinātu nomas maksa un bizness būtu tāds, ko šajā teritorijā drīkst veikt, viņam vēl arī vajadzētu vienoties ar oligarhiem piederošām kompānijām, lai varētu pa sauszemi vispār piekļūt abām piestātnēm.

Piestātnēs tagad svilpo vējš

Tas neizskatās vienkārši. Arī Latvijas Radio centieni klātienē apskatīt Rīgas brīvostas jauno īpašumu izrādījās teju neiespējamā misija.

Rīgas brīvosta rakstiskā atbildē norādīja: "Jautājumā par piekļuves nodrošināšanu pie piestātnēm PM-20 un PM-21 Jūs varat vērsties pie piestātnēm piegulošās teritorijas lietotāja un valdītāja SIA "Rīgas beramkravu termināls"."

Savukārt "Rīgas beramkravu termināla" īpašnieka – uzņēmuma "Rīga Tirdzniecības osta" – valde, izskatījusi Latvijas Radio lūgumu apskatīt piestātnes, atbildēja šādi: "Tā kā piestātnes PM-20 un PM-21 nav šobrīd ne SIA “Rīgas Beramkravu termināls” nomā, ne īpašumā, tad par to apskati Jums jāvienojas ar piestātņu īpašnieku Rīgas brīvostas pārvaldi."

Tomēr Latvijas Radio piestātnes apskatīt izdevās. Vietā, kur savulaik notika aktīva saimnieciskā darbība, tagad svilpo vējš. Gar vienu no piestātnēm slejas šķeldas krāvumi, bet, izskatās – pašas piestātnes neviens neizmanto. 

Rīgas ostas Kapteiņdienesta mājaslapā gan pavīdēja cita informācija. Interneta adresē arnis.h2.lv, kurā apkopota plaša un gana specifiska informācija par Rīgas ostu, tās normatīvajiem aktiem, kuģošanas drošību un ostas kapteiņa jaunākajiem ziņojumiem, vēl septembrī bija atrodama informācija, ka ar abām Pīļumuižas piestātnēm operē oligarhiem piederošais "Rīgas Beramkravu termināls". Kad Latvijas Radio sāka par to uzdot jautājumus, pazuda ne tikai informācija par abām PM piestātnēm, bet visa mājaslapa.

Oligarhu biznesa pārstāvji noliedz, ka Pīļumuižas piestātnes izmantotu. Taču uzņēmumā "Rīgas Tirdzniecības osta" stāsta, ka šādi nolūki esot un pašlaik tiekot saskaņoti nomas līgumi. Savukārt Rīgas brīvostas Kapteiņdienesta mājaslapā publicēto informāciju atteicās komentēt, jo nevarot atbildēt par svešām mājaslapām. Kas uzturējis šo lapu un vai tad tā netiek finansēta par Rīgas brīvostas līdzekļiem, brīvostas pārvalde neatbildēja.

Rīgas brīvostas iegādātā piestātne tā saucamajā Pīļumuižas teritorijā

"Strek" pārdod vecās piestātnes, bet jaunās nomā

Uzņēmējs Mihails Gaņevs ir ņiprs kungs gados, kurš nemīl publicitāti. Tomēr sarunai ar Latvijas Radio viņš piekrīt. Krievu salā viņa firmai "Strek" uz 35 gadiem ir iznomāta plaša teritorija.

Gaņevs izrāda savu saimniecību: "Dosimies ekskursijā! (..) Kad redzi savām acīm, tad nevajag daudz runāt. (..) Tas ir komplekss vagona izkraušanai. Vagoni šeit tiek atdzīti, pacelti tur augšā, pilnais vagons tiek apgriezts kājām gaisā un tad nolikts atpakaļ."

Firma "Strek" ogļu pārkraušanas termināla iekārtošanā Krievu salā esot ieguldījusi prāvas investīcijas. Vienā angārā izvietota vagonu pārkraušanas sistēma, kas ogles ļauj pārvietot ātrāk un vienkāršāk. Diennaktī varot apkalpot ap 100 vagonu, taču tagad apjomi nav lieli. Dienu pirms Latvijas Radio apmeklējuma ir izkrauti 4,5 tūkstoši tonnu ogļu, bet apmeklējuma laikā angārs stāv tukšs.

"Šeit praktiski viss ir automatizēts. Agrāk izkraušanā bija roku darbs ar krāniem, un brigādē uz maiņu bija jānodarbina 20–25 cilvēki. Tagad te strādā četri cilvēki," saka Gaņevs.

Uzņēmējs stāsta, ka Latvijā ieradies jaunībā un visu mūžu nostrādājis Rīgas ostā. Deviņdesmito gadu sākumā izveidojis savu uzņēmumu un toreiz vēl par ''repšikiem'' uzbūvējis abas piestātnes Eksportostā. Cik ieguldījis piestātņu būvniecībā, gan nevarot pateikt, jo tobrīd visam bijusi cita vērtība: "To piestātni mēs cēlām pirms 29 gadiem. Pirms 29 gadiem bija cits tehnoloģiju un tehnikas līmenis, arī izpratne par biznesu bija cita."

Gaņevs klāsta, ka pārrunas ar Rīgas brīvostu par viņa ogļu biznesa pārcelšanu uz Krievu salu sākušās jau labi sen – ap 2005. gadu. Tolaik Rīgas dome pieņēma jaunus pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Saskaņā ar tiem kravu pārkraušanas operācijas bija jāpārceļ no pilsētas centra uz ziemeļiem, tuvāk Daugavas ietekai Rīgas jūras līcī. Eksporta ostas teritorijai, kur atrodas arī piestātnes PM-20 un PM-21, bija paredzēts izstrādāt teritorijas detālplānojumu, nosakot, ka tur var atrasties dažādi tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēji, dzīvojamās ēkas, atpūtas un sabiedriskās iestādes ar kvalitatīvu publisko ārtelpu kā turpinājumu Rīgas vēsturiskajam centram.

Toreiz Gaņevs piekritis darījumam ar nosacījumu, ka Rīgas brīvosta Krievu salā viņam dod pretī tieši tādas pašas piestātnes kā Eksportostā. Taču tad Rīgas brīvosta esot pārdomājusi un pateikusi, ka jaunās piestātnes īpašumā dot nevarēšot.

Kuram radusies ideja, ka brīvosta piestātnes nopirks no Gaņina, uzņēmējs neatceroties: "Ak Dievs, kas to lai atceras? (..) Kad pateica, ka tas nav iespējams, mēs sākām meklēt variantus, kā var atrast pareizu risinājumu. (..) Beigās pēc diskusijām nonācām pie secinājuma, ka pareizais risinājums būs, ka mēs ostai pārdosim piestātnes, osta no mums tās nopirks, bet mēs, pārceļoties uz Krievu salu, maksāsim īres maksu par piestātņu zemes nomu."

Gaņevs uzsver, ka "Strek" varēja nepiekrist ogļu biznesa pārcelšanai uz Krievu salu, taču uzņēmums esot bijis atvērts sarunām.

Pirkuma cenu gan neesot diktējis. "Es toreiz pateicu, ka piestātņu novērtēšanā nepiedalīšos – absolūti! Taisiet neatkarīgu ekspertīzi, neatkarīgu novērtējumu, lai pret mums nebūtu nekādu pretenziju. Un tā arī tika izdarīts," stāsta Gaņevs.

Kā lēma pirkt un kā noteica cenu?

Rīgas brīvosta tiešām pasūtījusi neatkarīgu ekspertīzi. Sākotnēji osta bija nosūtījusi uzaicinājumus iesniegt savus piedāvājumus četriem neatkarīgiem un starptautiski atzītiem vērtētājiem, bet līgums pēcāk noslēgts ar "Deloitte Latvija". Piestātņu PM-20 un PM-21 novērtējums veikts uz 2014. gada 31. decembri, un "Deloitte" ieskatā to vērtība tobrīd bijusi 18,2 miljoni eiro. 

Lūgta skaidrot, kā tieši aprēķinājusi piestātņu vērtību, auditorkompānija interviju atteica, bet rakstiskās atbildēs skaidroja šādi: "Tika apskatītas gan ienākumu, gan tirgus, gan izmaksu pieejas, kas ir standarta vērtēšanas metodes. Aprēķinot vērtību, tika ņemtas vērā gan (a) naudas plūsmas prognožu periodā, gan (b) potenciālā aktīvu vērtība pēc 2018. gada, izmantojot izmaksu pieeju. "Deloitte" veiktais vērtības aprēķins nav investīciju padoms, un jebkādi  lēmumi  par darījumu ir jāpieņem mūsu klientam, izvērtējot visus darījumu aspektus un riskus, tajā skaitā tādus, kas nav aprakstīti "Deloitte" vērtības aprēķina ziņojumā."

Latvijas Radio lūdza Rīgas brīvostu rast iespēju detalizētāk iepazīties ar šo novērtējumu, taču brīvosta atteica. Tāpat atteikums saņemts uz lūgumu iepazīties ar Rīgas brīvostas valdes lēmumu, ar kuru nolemts pirkt piestātnes no "Strek". 

"Pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5. panta trešo daļu ar 16.03.2020. rīkojumu Nr.52 un valdes apstiprināto noteikumu “Noteikumi par ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanas un lietošanas kārtību” 22.punktu,  valdes lēmumi nav publiskojami."

Tā brīža Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks stāsta, ka lēmumu pirkt Pīļumuižas piestātnes par 18 miljoniem esot atbalstījuši ne vien Rīgas domes pārstāvji brīvostas valdē, bet arī Satiksmes un Finanšu ministrijas pārstāvji. "Man atmiņā, ka vienbalsīgi… Mazāk VARAM un EM, bet SM un FM pārstāvji ļoti detalizēti pārbauda. Ja viņi balsojuši par, tad tas ir pārbaudīts," stāsta Ameriks.

Ar ministriju atbalstu?

Satiksmes ministriju tobrīd Rīgas brīvostas valdē pārstāvēja Artis Stucka: "Ziniet, es neatceros, ņemot vērā, kāds laiks ir pagājis. Un valde ir lēmusi tā, kāds bijis novērtējums un sagatavotais priekšlikums."

Stuckas vārds savulaik izskanēja tā dēvētajās "Rīdzenes sarunās", ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierakstīja 2011. gada februārī. Tajās bija dzirdams, kā Ainārs Šlesers un Aivars Lembergs spriež par "airBaltic" slēptu iegādi un Lembergs piesauc Arti Stucku kā personu, kas viņam piegādājusi informāciju.

Tagad Stucka uz jautājumu, vai viņam ir bijusi komunikācija ar oligarhiem vai viņu pārstāvjiem šo piestātņu iegādes procesā, atbild šādi: "Pirmkārt, es nezinu, kas tika runāts "Rīdzenē". Attiecībā par piestātņu piegādi – es jau teicu, lēmums balstījās uz sagatavotajiem dokumentiem."

Pavisam nerunīga par šo pirkumu ir ilggadējā Finanšu ministrijas pārstāve Rīgas brīvostā Baiba Bāne. Viņa tur strādā jau kopš 2013. gada. Ne klātienes intervijai, ne telefonintervijai ministrijas valsts sekretāre Bāne laiku neatrada, taču rakstiskās atbildēs atbalstu Pīļumuižas piestātņu iegādei skaidroja šādi: "Minētie lēmumi tika pieņemti, ņemot vērā veiktos izvērtējumus. Valde lēmumu pieņēma vienbalsīgi, pamatojoties uz brīvostas administrācijas sagatavoto materiālu, savukārt piestātņu iegādes cena tika noteikta atbilstoši starptautiskas auditorkompānijas veiktajam vērtējumam."

Bāne aicināja ar papildu jautājumiem vērsties pie Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa. Viņš sākotnēji laipni atsaucās Latvijas Radio lūgumam sniegt skaidrojumu. Tomēr intervija ar Zeltiņu šoreiz nenotika. Kad Latvijas Radio Rīgas brīvostai nosūtīja detalizētākus jautājumus par Pīļumuižas piestātņu iegādi, Rīgas brīvostas pārvaldnieks pēkšņi kļuva ļoti aizņemts un interviju atteica. Rakstiskās atbildēs uz jautājumu, vai darījuma cena – 18 miljoni – par šīm piestātnēm nav pārāk augsta, Zeltiņš ir izvairīgs. 

Norādīts, ka darba pienākumus Rīgas brīvostas pārvaldē viņš sācis pildīt 2017. gada 1. augustā un minēto lēmumu pieņemšanā nav piedalījies: “Atgādinām, ka lēmums par piestātņu atsavināšanu tika pieņemts 2015. gadā. Piestātņu novērtējumu veica starptautiska auditorkompānija atbilstoši starptautiski atzītai metodoloģijai.”

Arī bijušais Rīgas ostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs uz šiem jautājumiem nevēlējās atbildēt. Latvijas Radio sazvanīts, Loginovs norādīja, ka bijis tikai izpildvaras pārstāvis. Kad uzdoti detalizētāki jautājumi, Loginovs atbildēja, ka katru dienu ejot uz baznīcu nolikt svecīti par labiem cilvēkiem, lai nekas slikts viņiem negadoties, bet neko saistībā ar šo lietu nekomentēs.

Runas par kukuļiem ir tikai runas

Firmas "Strek" piestātnes ir lielākais Rīgas brīvostas pirkums, ko tā pēdējo desmit gadu laikā ir veikusi. Ostas funkciju nodrošināšanai brīvosta no dažiem komersantiem ir pirkusi pamatā dzelzceļa infrastruktūru, taču nekas no tā nav ne tuvu 18 miljonu eiro darījumam. Šādu vērtību piestātnēm noteica "Deloitte". 

Uz šī fona interesanti, ka Rīgas brīvosta ar kompāniju "Deloitte" sadarbojusies arī iepriekš. Šī auditorkompānija vērtējusi Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu atbildību par brīvostai nodarīto kaitējumu citā plaši atspoguļotā afērā. Runa ir par ostas attiecībām ar velkoņu kompāniju "PKL flote". Šis uzņēmums uz septiņiem gadiem tika prettiesiski izstumts no Rīgas brīvostas. Par to Konkurences padome Rīgas brīvostai noteica prāvas soda naudas. Ostai arī nācās kompensēt zaudējumus uzņēmumam, un tas viss kopā no Rīgas brīvostas kabatas izmaksāja vairāk nekā četrus miljonus eiro.

Kad valsts Rīgas brīvostu pērn pārņēma savās rokās, jaunajam pārvaldniekam Ansim Zeltiņam tika uzdots izvērtēt amatpersonu atbildību, tajā skaitā, vai no kāda būtu jāpiedzen ostai nodarītais kaitējums "PKL flotes" lietā. 

Šāda prakse nav nekāds jaunums. Piemēram, nesen Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" cēla prasību tiesā pret iepriekšējo valdi par "Rīgas satiksmei" astoņu gadu laikā nodarīto 1,3 miljonu eiro kaitējumu. Pašvaldības uzņēmuma valde savulaik bija pieļāvusi fiktīvu nodarbinātību un nav rīkojusies kā rūpīgam saimniekam pienāktos, tāpēc tagad jaunā valde vēršas pret iepriekšējo par zaudējumu piedziņu.

Lai arī princips ir līdzīgs, Rīgas brīvostas gadījumā acīmredzot iepriekšējās amatpersonas netiks sauktas pie atbildības. Pārvaldnieks Zeltiņš no atvilktnes izvilcis vecu, vēl 2016. gadā tapušu "Deloitte" atzinumu, kurā juristi nekādu Rīgas brīvostas amatpersonu atbildību par brīvostai nodarītajiem zaudējumiem "PKL flotes" lietā nesaskatīja.

"Deloitte" pamatojums:

Konkrētajā gadījumā tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav uzskatāma par rupju neuzmanību, jo viedoklis, kas ir bijis rīcības pamatā, nav uzskatāms par juridiski neadekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudusi citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonu viedoklis bijis juridiski neadekvāts. Tādēļ amatpersonām, kas pieņēmušas attiecīgos lēmumus, neiestājas civiltiesiskā atbildība. 

Šis "Deloitte" ziņojums joprojām tiek pasniegts kā aktuāls, par spīti tam, ka Valsts policija nupat rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo pārvaldnieka Leonīda Loginova vietnieku Aigaru Pečaku. Policija savākusi pierādījumus Pečaka saukšanai pie atbildības par iespējamu prettiesisku un neekonomisku rīcību, vadot infrastruktūras attīstības projektu jau pieminētajā Krievu salā. Pēc policijas aplēsēm, Pečaks ar savu rīcību nodarījis vairāk nekā miljona eiro kaitējumu. Šī gan ir tikai viena no epizodēm, kas piesaistījusi policijas uzmanību. Vēl kādā citā epizodē policija izmeklēšanu turpinot.

Tikmēr bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kura laikā 18 miljonu līgumu ar "Strek" noslēdza, tagad pats tajā piepelnās.

To Latvijas Radio apstiprina "Strek" īpašnieks Gaņevs: "Loginovs ir lielisks ostas speciālists, un mēs arī šodien izmantojam viņa pieredzi konsultācijās par jaunā ostu likuma izstrādi. Vairāk neko!"

Vaicāts, vai ar saņemtajiem 18 miljoniem viņam nav nācies dalīties, Gaņevs noliedz: "Nekad nevienam! Man nav nekāda sakara ne ar vienu. (..)

Saprotiet, šodien cilvēki ļoti daudz runā par korupciju, par kukuļiem, bet tās ir tikai runas. Kāds mums ar to sakars, kāds?"

Gaņevs apgalvo, ka lielāko daļu naudas, ko saņēmis no Rīgas brīvostas, ieguldījis atpakaļ Krievu salā. Miljoniem eiro investēti gan vagonu izkraušanas mehanizācijā, gan ogļu pārvietošanas sistēmās.

Uzņēmēja optimisms investēt prāvus līdzekļus biznesā, kura dienas šobrīd – pēc Krievijas lēmuma pārtraukt ogļu tranzītu caur Latviju –, šķiet, skaitītas, pārsteidz. Gaņevs uz to atbild mierīgi: dos Dievs – būs, nedos – nebūs. Sliktākajā gadījumā melno briljantu, kā Gaņevs dēvē ogles, biznesam būs jāpieliek punkts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti