Rēzeknes pieredze atkritumu apsaimniekošanā: jau sešus gadus strādā vairāku pašvaldību veidots uzņēmums

Rēzeknē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus veic uzņēmums SIA „ALAAS”, uzņēmuma 100% kapitāldaļas pieder septiņām pašvaldībām, no kurām lielākais kapitāldaļu turētājs ir Rēzeknes pilsēta, kurai ir 49,30%. Rēzeknes pašvaldības vadība ir pārliecināta, ka šāds modelis, ka apsaimniekošanu veic pašvaldības uzņēmums, ļauj nodrošināt kvalitāti un zemāku pakalpojuma cenu.

Rēzeknē jau sešus gadus strādā vairāku pašvaldību izveidots uzņēmumsLāsma Zute

    Sākot ar 2013. gadu, atkritumu savākšanas un transportēšanas pakalpojumus Rēzeknes, Viļānu, Kārsavas un Ciblas novadā, kā arī Rēzeknes pilsētā uzsāka pildīt pašvaldību uzņēmums Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība jeb SIA „ALAAS”. Pirms tam Rēzeknes pilsētā šo uzdevumu pildīja privātais uzņēmums, ar kuru bija problēmas, uzsver Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa").

    „Varu to saukt par krīzes periodu, kad mēs no „Clean R” kompānijas pārgājām uz savu „ALAAS” apkalpošanas kompāniju; bija pārejas periods, kad es nevaru teikt, ka Rēzekne bija tīra, bet pēc tam viss sakārtojās.

    Un attiecīgi sniedz labus pakalpojumus mūsu kompānija, kas pieder septiņām pašvaldībām un sniedz pakalpojumu gan Rēzeknei, gan citām apkārtējām pašvaldībām,” domā Bartaševičs.

    SIA „ALAAS” lielākais kapitāldaļu turētājs ir Rēzeknes pilsēta ar 49,30%, Rēzeknes novadam ir 17,51%, Ludzas novadam 16,70%, mazāk procentu ir Kārsavas, Viļānu, Ciblas un Zilupes novadam.

    Atkritumu apglabāšanas poligons atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā. Lai gan pašvaldībām attālums no poligona ir atšķirīgs, tarifs visām ir vienāds - 15,73 par kubikmetru (m3). Tam, ka šādu pakalpojumu sniedz pašvaldību uzņēmums, ne privātais, ir savas priekšrocības, saka Bartaševičs.

    „Pašvaldības cīnās par iedzīvotāju interesēm, un šinī ziņā mūsu intereses [sakrīt], no vienas puses, piedāvāt zemākus tarifus, bet tajā pašā laikā mēs kā īpašnieki skatāmies, lai uzņēmums netiktu izputināts, jo tarifi ir pārāk zemu; es domāju, ka mums izdodas balansu uzturēt," pauž Bartaševičs

    Jautājot arī iedzīvotājiem, sūdzību par atkritumu izvešanas kvalitāti vai cenu nav. Uzrunātā sieviete dzīvo viena, atkritumu esot maz, tāpēc nepieciešams izvest tos reizi divos mēnešos. Par šādu pakalpojumu jāmaksā nedaudz vairāk par pieciem eiro.

    „Nav ne vainas, mums savs konteiners, cik mēs ieliekam, tik mēs maksājam. - Šķirojat? - Nešķirojam, mums neliela māja, astoņi dzīvokļi, lai nebūtu daudz, viens konteiners, tad labāk pieliekam tos centus klāt, tad sadalām visi draudzīgi, cik kuram cilvēku un maksājam. Izved labi, ja mazāk ieliekam, ja puskonteiners, tad arī mazāk, nav ne vainas,” stāsta iedzīvotāja.

    Problēmas iedzīvotājiem rada atkritumu šķirošana. Kādam to negribas darīt, citam nav pietiekami daudz informācijas.

    Arī kādu citu uzrunāto sievieti atkritumu apsaimniekošanas kvalitāte apmierina. Vien trūkst informācijas par atkritumu šķirošanu. Pie viņas mājas tika uzlikts konteiners dalītajiem atkritumiem, tomēr sieviete nav sapratusi, kam tas domāts. Tāpat arī Rēzeknē kādā daudzdzīvokļu mājā blakus pie diviem sadzīves atkritumu konteineriem tika uzlikts atsevišķs papīra, plastmasa izmešanai, tomēr ar atkritumu šķirošanu neveicās.

    „Jā, pirms brīža bija uzlikts pie mūsu mājas konteiners, lai varētu šķirot atkritumus, bet diemžēl cilvēki neizmantoja un šo tvertni izmantoja kā visiem atkritumiem vai neievēroja uzrakstu, tagad ir nomainīts atkal pret parasto,” stāsta iedzīvotājs.

    Lai gan, tieši piesakot dalīto atkritumu konteinerus un šķirojot atkritumus, ir iespējams ieekonomēt, jo maksa par dabas resursa nodokli pieaug, tāpēc ir nepieciešams samazināt poligonā apglabājamo atkritumu apjomu, uzsver uzņēmuma SIA „ALAAS” izpilddirektors Jurijs Petkevičs.

    „Mazākais cipars, ko mēs prasījām no daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, tad, kad viņi sāka šķirot, parādījās 45 centi no viena iedzīvotāja par nešķirotiem sadzīves atkritumiem, bet viņi pareizi šķiroja un maksimāli samazināja apjomu,” atzīst Petkevičs.

    Uzņēmumam SIA „ALAAS” Rēzeknes pilsētā ir noslēgti līgumi ar teju trim tūkstošiem klientu, līgumi par atkritumu šķirošanu - ar 138. Jāpiebilst, ka gan viens skaitlis, gan otrs neparāda faktisko iedzīvotāju skaitu, kuri izmanto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, jo daudzdzīvokļu mājām līgums tiek slēgts ar mājas apsaimniekotāju, ne iedzīvotājiem.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti