ĪSUMĀ:
- Rēzeknes dome apstiprināja atļauju būvēt atkritumu pārstrādes cehu un katlumāju.
- SIA "G2.LV" plāno iepirkt no ALAAS atkritumus, kurus neapglabās Križevnieku poligonā.
- Iepirktos atkritumus plāno pārstrādāt un sadedzināt šajā katlumājā.
- Dome: Pašlaik tikai ierādīta teritorija, kur to varētu darīt.
- Tālāk jāsaņem atļaujas no vides dienesta, kurš noteiks – kādas prasības jāievēro.
- VARAM atgādina: 2035. gadā poligonos drīkstēs apglabāt 10% atkritumu, vismaz 65% ir jāpārstrādā.
- VARAM: Atlikušos 25% var pārstrādāt, arī ārpus Latvijas, vai arī sadedzināt atbilstoši prasībām.
- VARAM plāno vienu atkritumu dedzinātavu Latgalē, bet vēl nav zināms, vai tā būs Rēzeknē.
Balstoties uz "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028.gadam" valstī uzsāk reģenerācijas iekārtu izbūvi. Ideja izbūvēt Rēzeknē atkritumu pārstrādes cehu un arī katlumāju, kur kopā ar šķeldu plānots dedzināt arī no atkritumiem iegūto kurināmo, ir diviem uzņēmumiem.
"Mēs esam uzvarējuši ALAAS [Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības] izsludinātajā konkursā par materiālu, kas ir apglabājams, pārdošanu," par uzņēmuma ieceri stāsta SIA "G2.LV" pārstāvis Ainis Feldorfs, uzsverot, ka atkritumu pārstrāde visā pasaulē jau ir kļuvusi par nepieciešamību.
"Tur arī paredzētas 8 tonnas atkritumu, ko mēs iepirksim no ALAAS, kas netiks apglabāti Križevnieku poligonā. To mēs pārstrādāsim, un lielāko daļu gribam sadedzināt katlumājā," stāstīja Feldorfs.
Rēzeknes pilsētas domes pārstāve Natālija Siņicina uzsvēra, ka pašlaik pašvaldība ir tikai ierādījusi teritoriju atbilstoši pilsētas teritoriālajam plānojumam, lai uzņēmējs jau pēc Valsts vides dienesta tehnisko noteikumu saņemšanas varētu uzsākt tālāku idejas realizāciju.
"Darbības uzsākšanai uzņēmumam Valsts vides dienestā jāsaņem tehniskie noteikumi un, pirms tos saņemt, darbība ir jāsaskaņo ar pašvaldību. Ar šo domes lēmumu saskaņotas darbības, kas nav pretrunā ar pilsētas teritorijas plānojumu. Īpašumi atrodas teritorijās, kur paredzētā darbība ir atļauta. Tā ir tehniskās apbūves teritorija, kur viens no galvenajiem teritorijas izmantošanas veidiem ir atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve," skaidroja domes pārstāve.
Valsts vides dienests arī lems, kādu prasību izpilde uzņēmumam būs jānodrošina, lai varētu uzsākt no atkritumiem ražot kurināmo un to dedzināt.
"Dienests izvērtēs, vai būs nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskās apspriešanas procedūra," norādīja Natālija Siņicina.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzsvēra, ka atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā skaidri parādīts virziens, kādā jāvirza atkritumu apsaimniekošana valstī.
"2035. gadā mēs atkritumu poligonos drīkstēsim apglabāt tikai 10% no radītājiem sadzīves atkritumiem un vismaz 65 % ir jāpārstrādā," atgādināja vides ministrijas pārstāve.
"Paliek 25% starpība, kas nozīmē, ka tur vai nu vairāk atkritumu ir jāpārstrādā un tas nav obligāti jādara tikai Latvijā, to var vest arī uz citām valstīm, vai arī sadedzināt. Un nevis vienkārši sadedzināt, bet atbilstoši sagatavot atkritumus un tālāk tos sadedzināt speciālās sadedzināšanas iekārtās, šo siltumu izmantojot, piemēram, siltumapgādē," skaidroja Vesere.
Jau ir zināms, ka objekti, kur notiks no atkritumiem iegūtā kurināmā dedzināšana, plānoti Ventspilī un Jelgavā.
"Tālākais, ko atkritumu apsaimniekošanas plāns paredz, ka šādas sadedzināšanas iekārtas varētu uzstādīt un veidot Pierīgā, viens varētu būt Latgalē un viens – Vidzemē," norādīja VARAM pārstāve.
Pagaidām nav skaidrs, vai Rēzekne tiešām būs tā vieta Latgalē, kur ierīkos atkritumu pārstrādes cehu un notiks no atkritumiem iegūtā kurināmā dedzināšana.
