Panorāma

Meklē risinājumu e-veselības uzlabošanai

Panorāma

"Progresīvo" premjera kandidāts – Roberts Putnis

Dārzeņu raža šogad būs zema

REPORTĀŽA no Rembates: Vējš sausumā pār kāpostu laukiem dzenā putekļus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Lielā daļā Latvijas lietus nav lijis kopš aprīļa, tāpēc šobrīd lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai iznīkuši. Kritiska situācija ir gan  graudkopjiem, gan augļu, ogu un dārzeņu audzētājiem. Arī lopkopji šogad nav varējuši savākt pilnvērtīgu sienu. Vairākas Latvijas pašvaldības, kā arī biedrība ,,Zemnieku saeima” ir aicinājušas valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Arī pār kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” kāpostu lauku Rembates pagastā vējš dzenā putekļu mākoņus.

Vārgie stādiņi tikko turas augsnē. Saimniece Edīte Strazdiņa saka, ka 40% stādījumu gājuši bojā, kā izdzīvos pārējie – vēl nav zināms. “Te bija jābūt lielām lapām un galvām. Kāposti ir stādīti maija beigās. Augs cīnās par to, lai izdzīvotu, bet, ka aug – nevar teikt,” norāda Strazdiņa.

Pretējais kartupeļu lauks izskatās labi. Tie stādīti pēc dziļvagu sistēmas, mitrumam iekšā jābūt. Taču - “līdz ziedam tālu, (..) nav viņos dzīvības spēka,” atzīst Strazdiņa.

Ja arī uznāks lietus, bumbuļu būs mazāk un kvalitāte sliktāka, nekā cerēts.

Bet maija vidū sētais burkānu lauks ir tukšs. Nav uzdīgusi neviena vismazākā sēkliņa. Bet sēklas viena hektāra apsēšanai maksā 700 eiro. Šeit iesēti 20 hektāri.

Ja sāksies lietavas, varbūt vēl kāda sēkliņa uzdīgs. Ja nebūs iekaltusi.

Dārzeņu audzētāji neredz citu iespēju, kā pievienoties "Zemnieku saeimas" izteiktajam lūgumam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

“Ja nevar izpildīt banku saistības, vajag ārkārtas situāciju, lai parādītu, ka situācija ir traģiska,” bilst Strazdiņa. “Saprotam, ka kompensācijās nav, ko maksāt, Eiropa arī samazinājusi visus savus maksājumus. Eiropā tiek galā ar laistīšanu. Latvijā platību maksājumi ir mazāki nekā citās valstīs. Eiropa katru gadu var nopirkt uz 100 hektāriem vienu lielu laistāmo. Latvijā šī naudas daļa iet garām, pateicoties samazinātiem platību maksājumiem,” norāda Strazdiņa.

Vēl kā vienīgā iespēja samazināt riskus ir platību apdrošināšana, bet izrādās, ne visiem tā ir pieejama. “Kad mēs redzam tos riskus, kas ir dārzeņiem, īpaši ražas novākšanas laikā, kad ir vai nu sausums, vai slapjums, tad redzam, ka šādu piedāvājumu Latvijā nav,” norāda Strazdiņa.

Izrādās, ka neviens apdrošinātājs Latvijā neņemas apdrošināt dārzus, arī augļu dārzus vai ogulāju platības. Un runa jau nav par sausumu –  neapdrošina vispār.

Savukārt graudkopjiem ir iespējams sējumus apdrošināt pret lietavām, krusu un izsalšanu, bet pret sausumu ne.

Par to, kāpēc  Latvijā ir tik maz iespēju apdrošināt sējumus un stādījumus pret dabas postījumiem, trešdien lauksaimnieki runās ar apdrošinātājiem Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē.

KONTEKSTS:

Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji.

Kuldīgas un Ventspils novada pašvaldības rosinājušas Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Pirmdien, 18.jūnijā, ziņots, ka šim pašvaldībām pievienojas arī Kandavas novada dome. Kuldīgas novadā iesniegumi saņemti jau no vairāk nekā 60 lauksaimniekiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti