Palīdzētu sarunās ar kreditoriem
Šā gada aprīlī, maijā un jūnijā Latvijas teritorijā nokrišņu daudzums bija nepietiekošs lauksaimniecības kultūraugu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai. Lielā daļā Latvijas lietus nav lijis kopš aprīļa mēneša. Tā rezultātā šobrīd lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši, norāda organizācijā.
Tiek prognozēts, ka raža daudzās saimniecībās šogad tiks iegūta nepietiekošā apmērā, lai saimnieki būtu spējīgi norēķināties par savām saistībām ar kreditoriem. Uz kritisko situāciju sausuma dēļ norādījuši augļu, ogu, dārzeņu un labības audzētāji. Tāpat ilgstošais sausums ietekmē lopkopjus, jo jau šobrīd ir radušās problēmas ar barības nodrošināšanu mājlopiem, atzīmē "Zemnieku saeima".
"Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka tik liels sausums pavasarī ilgi nav piedzīvots. Turklāt, ja arī lauksaimnieki sagaidīs šonedēļ prognozēto lietu, tas daudz nepalīdzēs. Tas neattiecas uz zālāju platībām, kur lietus "kaut kādu efektu" dos, taču arī tās atkopsies 20-30 dienu laikā.
Pēc Lazdiņa teiktā, ārkārtas situācijas izsludināšana lauksaimniecībā palīdzētu sarunās ar kreditoriem "sastrukturēt" zemnieku uzņemtās saistības.
"Mums ir svarīgi sakārtot savas saistības ar kreditoriem, jo mēs nezinām, kāda būs raža," skaidroja "Zemnieku saeimas" vadītājs.
Ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā Kurzemes reģionā pie valdības vērsīsies 20 pašvaldību pārstāvji, toskait Liepāja un Ventspils. Tā otrdien, 19.jūnijā, lēma Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē. Pašvaldības cer, ka šādam kopīgam aicinājumam būs lielāka ietekme un pamudinājums valdībai pievērst uzmanību kritiskajai situācijai, kādā sausuma dēļ nonākuši lauksaimnieki.
Valdība ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu vel nesteidzas – šo lēmumu varētu pieņemt, iepazīstoties ar ekspertu atzinumiem.
ZM: Sausuma postījumi – lielāki nekā no plūdiem
ZM pārstāve Liene Jansone raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka sausuma radītie postījumi lauksaimniecībā krietni pārsniegs pagājušā gada plūdu postījumus.
Sausums, pēc ZM pārstāves sacītā, skāris visu Latvijas teritoriju, bet plūdi piedzīvoti vien atsevišķos novados. Turklāt pret sausumu lauksaimniecībā nevar apdrošināties, jo šādu pakalpojumu Latvijā neviens nepiedāvā.
ZM paziņojumā medijiem norāda, ka ministrija trešdien, 20. jūnijā, informēs Krīzes vadības padomi par saņemto informāciju no vairākām pašvaldībām un lauksaimnieku organizācijām par nepieciešamību izsludināt ārkārtas situāciju saistībā ar ilgstošā sausuma ietekmi uz lauksaimniecību. Krīzes vadības padome pēc Zemkopības ministrijas uzklausīšanas lems par tālāko rīcību.
Vienlaikus ZM uzsver, ka Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta maksājumu saņēmēji un Lauku attīstības programmas projektu realizētāji ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ šobrīd nevar sasniegt izvirzītās ES prasības. Līdz ar to Lauku atbalsta dienests (LAD) soda sankcijas viņiem nepiemēros.
Tā kā sausums ilgstoši valda visā Latvijas teritorijā, lauksaimniekiem ar individuāliem iesniegumiem LAD nav jāvēršas, norāda ZM.
KONTEKSTS:
Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji.
Kuldīgas un Ventspils novada pašvaldības rosinājušas Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Pirmdien, 18.jūnijā, ziņots, ka šim pašvaldībām pievienojas arī Kandavas novada dome. Kuldīgas novadā iesniegumi saņemti jau no vairāk nekā 60 lauksaimniekiem.
