"Zemnieku saeima" lēš, ka ilgstoša sausuma radīto zaudējumu kopējais apmērs lauksaimniekiem šobrīd ir ap 400 miljoni eiro. 100 miljoni zaudējumu aprēķināti lopkopībā. Vislielākie zaudējumi – 160 miljoni eiro – bijuši graudkopjiem.
Lielākā graudu kooperatīva "Latraps" vadītājs Edgars Ruža norāda, ka tas, ko izdevies novākt , ir augstas pārtikas kvalitātes graudi, taču tik zems apjoms nav pieredzēts. "Pēc mūsu aprēķiniem mēs šobrīd redzam, ka ražas samazinājums ir virs 40% pret pagājušo gadu [kas arī nebija ražīgs gads]. Tajā paša laikā Kurzemē dažviet ražas samazinājums ir pat 70%. Līdzīga situācija ir Sēlijas pusē un Latgalē, Zemgalē situācija atšķiras dažādās vietās. Problēmas ir lielas, neskatoties uz to, ka pasaulē graudu cenas ir pieaugušas, tas nekompensē visus zaudējumus, kas radušies laika apstākļu dēļ," teica Ruža.
Viņš papildināja, ka laukus apdrošināt pret sausuma riskiem arvien nav iespējams, taču norit darbs ar ministriju un apdrošinātājiem, kas tādu iespēju radīšot pavasarī.
Maizei un pārtikai labības raža ir pietiekama, taču lopkopības sektoram tās īpaši pietrūks. Lopbarības kvalitātes graudu apjoms ir vidēji par 50% mazāks, kas arī varētu likt samazināt ganāmpulkus.
"Kāpostiem un burkāniem ir ļoti slikta raža. Kartupeļu raža ir salīdzinoši laba. Ja raugāmies uz pārējiem dārzeņiem, tad daudzi netradicionālie nav sadīguši šovasar, tāpat mazākas ražas ir ziedkāpostiem, kāļiem un rutkiem. Kopumā rēķinām, ka līdz 50% mazāka raža nekā iepriekšējos gados," lēš kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa.
Ražas zudumi kopumā samazinājuši saimniecību plānotos ieņēmumus, kas rada problēmas ar piegādātājiem par līgumizpildi un bankām par maksājumu atlikšanu.
Biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš norāda, ka 400 miljonus eiro valstij nelūgs kompensēt, jo tā ir pārmērīgi liela summa, taču pašlaik turpinās sarunas ar Eiropas Komisiju.
“Neformāli signāli liecina, ka kaut kas notiks. Naudas vēl tiks piešķirtas arī par plūdiem no Solidaritātes fonda. Eiropas Komisijā lēmumi nenāk ātri, un, visticamāk, pēc jaunā gada būs maza naudiņa sausuma kompensācijai, kur mēs plēsīsim viens otram matus nost kā sadalīt,” sacīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua.
Tiek pieļauta iespēja, ka gada beigās nauda varētu palikt pāri arī Zemkopības ministrijas budžetā un to tad varētu novirzīt visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem.
"Vienlaikus aicinām sadarbības partnerus būt saprotošiem -gan kooperatīviem, gan izejvielu piegādātājiem. Finanšu ministrijai mēs lūgsim samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Šodien sēdē apspriedām arī jautājumu par darbaspēka nodokļa atlikšanu un bezdarbnieku programmas vienkāršošanu, jo šobrīd parādās situācija, ka sliktās naudas plūsmas dēļ daļa saimniecību nevarēs nodrošināt algas darbiniekiem, un ziemas periods ir jāpārvar, bet nevaram darbiniekus vienkārši atlaist," teica Lazdiņš.
Tāpat "Zemnieku saeima" uzrunājusi pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, kur pagaidām nav rasts kompromiss, bet tuvākajā laikā plānota tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības valdi, lai apspriestu jautājumu.
Organizācijas pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre papildināja, ka sausuma izraisītā krīze ir skārusi pietiekoši plašu Eiropas reģionu un nacionālo atbalstu zemniekiem ir lēmušas piešķirt Igaunija, Īrija, Vācija, Zviedrija, Somija.
