Dienas ziņas

KNAB lūdz apsūdzēt I. Rimšēviču un M. Martinsonu

Dienas ziņas

Pēta senās krāsošanas metodes un ārstniecības augus

Sausuma dēļ likvidē lopus

Kabiles saimniecība sausuma dēļ spiesta likvidēt gaļas liellopu audzēšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

"Bijām sāpīgas izvēles priekšā – likvidēt vienu nozari, lai otra izdzīvotu," – tā saka Kabiles pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības "Rozbeķi" saimnieks. Lielā sausuma dēļ nav iespējams savākt barību liellopiem nepieciešamajā daudzumā, un saimniecībā nolemts likvidēt gaļas liellopu audzēšanu, bet saglabāt piena ražošanu. Kuldīgas novadā situācija ir kritiska arī citās lauksaimniecības nozarēs.

Liellopu ganības pārvērtušās teju tuksnesī, siena pļavās rindojas uz pusi mazāk ruļļu nekā citus gadus, savukārt vasarāji, kas arī sēti lopbarībai, vairāk atgādina tikko izdīgušus asnus, kas apstājušies augšanā. Šāda aina paveras Kuldīgas novada Kabiles pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā "Rozbeķi". Te ir aptuveni 300 hektāru zemes un nodarbojas gan ar piena, gan gaļas lopkopību.

Saimnieks saka – redzot, ka arī tad, ja sāks līt pietiekoši, sausums jau ir nodarījis paliekošas sekas, nācies pieņemt smagu lēmumu – vienu nozari likvidēt, un tā ir gaļas liellopu audzēšana, ar kuru te nodarbojās teju 10 gadus. 

"Zeme ir melna. Tagad jau mēs sieniņu vedam klāt un kur vēl rudens, kur ziema, tā nav bijis kā šogad. Piena govis mums attīstās, pareizi sēklojam un izvēles priekšā bijām pa labu piena govīm," atzīst zemnieku saimniecības "Rozbeķi" īpašnieks Māris Lankovskis.

No 50 gaļas liellopiem pirmās govis saimniecību atstās jau šonedēļ.

Šī nav vienīgā saimniecība Kuldīgas novadā, kurā lopkopības nozare cieš zaudējumus. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroja vadītāja Daiga Mellere atklāj: "Kas nāca ar iesniegumiem, sacīja, ka samazinās, brāķēs lopus samazinās, trakākais, ka cenas kritīsies."

Zemnieku saimniecībā "Jaunkalni", kas galvenokārt nodarbojas ar graudu audzēšanu, atzīst, ka zaudēti ir 80% ražas un lietus vairs to neuzlabos, jo vasarāji ir savārpojuši mēnesi ātrāk un vārpas ir mazas, paši augi zemi.

"Es domāju, ka tas smagi ietekmēs visus lauksaimniekus, jo mums ir Eiropas projekti, kuros ir sasniedzamie mērķi, kuros ir produkcijas palielinājums. Nesasniegs to mērķi, nevarēsim pieteikties akcīzes degvielai," atklāj ZS "Jaunkalni" pārvaldniece Viktorija Zonenberga.

Zināms, ka Kuldīgas un Ventspils novada pašvaldības rosinājušas Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Kuldīgas novadā iesniegumi saņemti jau no vairāk nekā 60 lauksaimniekiem. 

Šodien tiek ziņots, ka šim pašvaldībām pievienojas arī Kandavas novada dome. 

"Ja šobrīd neizsludina ārkārtas stāvokli, kam jānotiek, lai izsludinātu? Tūlīt jau būs teju divi mēneši, kad nav lietus," teica Mellere.

Uzrunātie zemnieki atzina, ka izsludināta ārkārtas situācija palīdzētu komunikācijā ar dažādām kontrolējošām institūcijām, kāpēc darbi vai projektu īstenošana nerit pēc plāna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti