Ministrs norādīja, ka būtu jāizvērtē izskanējušo prognožu par apkures cenu dubultošanos pamatotība. Reirs aicināšot uzņēmējus un arodbiedrības domāt kopā, lai atrastu mehānismu, kā izvērtēt uzņēmumu administratīvās izmaksas. Viņš uzskata, ka siltumenerģiju ražojošie uzņēmumi varētu iztikt bez peļņas, – to varētu izmantot, lai samazinātu tarifu. "Ticu, ka šādi varam samazināt tarifus," sacīja Reirs.
Viņš minēja uzņēmumu "Rīgas siltums", kā arī "Latvenergo", kam ir ļoti liela peļņa.
Pēc viņa teiktā, ir atbalstāma Labklājības ministrijas ideja par mājokļa pabalsta saņēmēju loka paplašināšanu. Atbalstu cilvēkiem varēs izmaksāt, jo "budžets pildās ļoti labi". Reirs gan norādīja, ka pašlaik vajadzētu ļoti izvērtēt, vai Latvijai vajag vēl aizņemties, jo iepriekš tas bija lētāk, bet tagad vairs ne.
KONTEKSTS:
Jau 2021./2022. gada ziemas sezonā bija vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmēja apkures izmaksas. Pēc februārī uzsāktā Krievijas iebrukuma Ukrainā energoresursu cenas atkal kāpa, un netiek prognozēta cenu samazināšanās.
Maija izskaņā "Rīgas siltuma" aplēsa, ka siltumenerģijas tarifs varētu palielināties par teju 110%, un viena megavatstunda nākamajā apkures sezonā varētu maksāt 155 eiro.