Krievijas sāktais karš Ukrainā ir palaidis ķēdes reakciju Eiropas un pasaules ekonomikā. Sekas izjūtam jau šobrīd. Benzīna cena pārsniedz 2 eiro par litru. Turpina pieaugt siltumenerģijas un pārtikas izmaksas. Sagaidāms, ka rudenī daļai iedzīvotāju būs ievērojami grūtāk izdzīvot nekā līdz šim.
"Mums būs liels izaicinājums atrast pareizo mehānismu, kā palīdzēt vismaz tām iedzīvotāju grupām, kurām tas tiešām ir izdzīvošanas jautājums," sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie"), atzīstot:
"Visiem mēs nevarēsim palīdzēt, jo to neļauj budžeta iespējas."
Tieši tāpēc premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdevis Labklājības ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām izstrādāt mērķēta atbalsta priekšlikumus.
Labklājības ministrija piedāvā paplašināt mājsaimniecību loku, kuras var pretendēt uz mājokļa pabalstu. Konkrēti, lai pabalstam varētu kvalificēties mājsaimniecības, kuru ienākumi ir līdz 500 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli. Tāpat plānots mobilitātes atbalsts personām ar invaliditāti.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) šādu piedāvājumu kopumā vērtē atzinīgi, vienlaikus norādot uz riskiem: "Ļoti liels risks, kuru es redzu, ir tieši pašvaldību sociālo dienestu kapacitāte. Jo tajās pašvaldībās, kur mājokļa izdevumi stipri pieaugs, – un apkures tarifi ir auguši, Rēzeknē vairāk nekā četras reizes –, tad faktiski liela daļa iedzīvotāju vērsīsies pēc pabalsta. Vai sociālais dienests spēs visiem vienlaicīgi izvērtēt situāciju, sniegt šo atbalstu?"
Tikmēr "SEB bankas" ekonomistam Dainim Gašpuitim ir šaubas, vai valdībai izdosies izveidot mērķētu atbalsta sistēmu, jo realitātē tas ir sarežģīti. Turklāt darbu pie šī atbalsta, viņaprāt, apgrūtina arī Saeimas vēlēšanu tuvums.
"Īsti daudz laika nav tādām saturīgām diskusijām, jo ir skaidrs, ka tūlīt uzņems apgriezienus priekšvēlēšanu kampaņas. Un to racionālo argumentu diskusiju var pazaudēt, un, visticamāk, mēs pazaudēsim ļoti ātri," sacīja Gašpuitis.
Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš sola, ka spiedīs ministrus izdarīt savu darbu līdz galam: "Jebkurā gadījumā es jūtu, ka valdībā un koalīcijā kļūst grūtāk strādāt, jo aizvien vairāk visi sāk domāt par vēlēšanām un kā personīgi izskatīsies vēlētāju acīs. Tik ilgi, kamēr es būšu valdības vadītājs, es darīšu visu, lai kolēģus spiestu izdarīt savu darbu."
Koalīcijā tika izskatītas iespējas samazināt pievienotas vērības nodokli (PVN) un degvielas akcīzes nodokli. Atbalsta šiem piedāvājumiem koalīcijā nav.
Priekšlikumi mērķētu pabalstu sistēmai ministrijām ir jāsagatavo uz 14. jūnija valdības sēdi.
KONTEKSTS:
Jau 2021./2022. gada ziemas sezonā bija vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmēja apkures izmaksas. Pēc februārī uzsāktā Krievijas iebrukuma Ukrainā energoresursu cenas atkal kāpa, un netiek prognozēta cenu samazināšanās.
Maija izskaņā "Rīgas siltuma" aplēsa, ka siltumenerģijas tarifs varētu palielināties par teju 110%, un viena megavatstunda nākamajā apkures sezonā varētu maksāt 155 eiro.
