Septembra beigās valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas likumprojektu par jaunu nodokli. Tas no nākamā gada būtu jāmaksā par pirmoreiz Latvijā reģistrētiem auto, kas vecāki par pieciem gadiem. Lietotus auto ar dīzeļa dzinējiem nodoklis sadārdzinātu par vairākiem simtiem eiro, tāpēc sabiedrībā ātri raisījās neapmierinātība – finanšu slogu uzliks tiem, kuri jaunus auto nevar atļauties. Spriedze pieauga, un satiksmes ministra pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija pēkšņi paziņoja, ka nodokli tomēr neatbalsta. Viedokli negaidīti mainīja arī premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" – Satiksmes ministrijai esot jāpiedāvā cits risinājums.
"Re: Check" analizēja, ar kādiem argumentiem politiķi virzīja jauno ideju, vēl pirms to atmeta.
Satiksmes ministrs Linkaits "Riga TV 24" raidījumā "Ziņu top 5" skaidroja, ka bagātās Eiropas valstis arvien vairāk ierobežo videi nedraudzīgo dīzeļu lietošanu, tāpēc pārējās Baltijas valstis arī to dara:
“Arī Lietuvā jau no 1. jūlija šāds nodoklis ir ieviests, Igaunijā ir no oktobra ieviests, un mēs faktiski esam pēdējie.”
Ietekmējies no Satiksmes ministrijas, nākamajā rītā to pašu Latvijas Televīzijā pauda premjers Kariņš:
“Tas mērķis ir līdzīgs, kā viņš ir Igaunijā un Lietuvā, kur šāds nodoklis ir ieviests – tas ir pasargāt mūsu valsti, mūsu ekonomiku, mūsu vidi no tā, ka mēs kļūstam burtiski par Eiropas veco automašīnu izgāztuvi.”
Ne Linkaitam, ne Kariņam nav taisnība. Šāds nodoklis ir tikai Lietuvā. Igaunija pirms pāris gadiem par to diskutēja, bet tā arī nekad neieviesa.
To apstiprināja gan Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde, gan Igaunijas Vides ministrija. Ministrs Linkaits "Re: Check" atzina, ka par Igaunijas nodokli informāciju smēlies aģentūras LETA ziņā.
“Tas bija teikts tajā [Saeimas] Nodokļu apakškomisijā. Bija LETA ziņa attiecīga, un mēs arī uz to balstījāmies.”
Tikai vēlāk sapratuši, ka nekas tāds Saeimas apakškomisijas sēdē nav teikts un arī attiecīgā ziņa ir kļūdaina. Kāpēc ministrs informāciju par tik svarīgu jautājumu kā jauns nodoklis gūst mediju ziņās?
“Nu, es tā kā pieņēmu, ka profesionāli cilvēki,” viņš atbildēja.
Linkaits "Riga TV 24" raidījumā arī apgalvoja, ka visās trīs Baltijas valstīs būtu līdzīga veco auto ierobežošanas politika:
“Ar līdzīgām likmēm, līdzīgu regulējumu visas trīs valstis reaģē uz šo te potenciālu dīzeļu ieplūdumu.”
Arī tā nav taisnība. Lietuvā, kur līdzīgs nodoklis tiešām ieviests, auto reģistrācijas maksa var būt no 13 līdz 540 eiro. Latvijas projektā – līdz pat 1700 eiro. Turklāt Lietuva ieviesusi ne tikai pātagu jauna nodokļa formātā, bet arī atvēlējusi piecus miljonus eiro nelielam tā dēvētajam burkānam. Proti, Lietuvā piešķir 4000 eiro subsīdiju, ja cilvēks pērk jaunu elektroauto. Ja veco auto nodod lūžņos, Lietuvā var saņemt gada brīvbiļeti sabiedriskajam transportam vai naudu velosipēda vai elektrovelosipēda iegādei. Latvijā par auto reģistrāciju bija paredzēts iekasēt ap 15 miljoniem eiro gadā, taču nekādu ''burkānu'' piedāvājumā nebija.
KONTEKSTS:
Satiksmes ministrijas piedāvātā auto reģistrācijas nodokļa mērķis bija mazināt vecu un videi kaitīgāku auto apriti. Tam pretojās auto tirgotāji, norādot, ka netiek atvēlēta nauda, lai veicinātu dabai draudzīga transporta attīstību. Arī premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" atzina, ka ministrijām jāpārstrādā piedāvātais auto reģistrācijas nodoklis, lai radītu stimulējošu mehānismu ar ilgtermiņa ieguvumu videi un sabiedrībai. Valdībā noraidītais piedāvājums to neesot nodrošinājis.
