Īpaši izteikti tas ir tā saukto bezmaksas kredītu gadījumā, kad cilvēki reklāmas kampaņās tiek mudināti aizņemties, nemaksājot par to komisijas un procentu maksu. Taču tas ir mānīgi, jo, pagarinot kredīta termiņu, par pagarinājumu jāmaksā.
"Tas, ka pieaug pagarinājumu skaits liecina gan par to, ka cilvēki ņem kredītu, kas viņiem nav piemēroti (..) gan arī tiek sniegti kredītu cilvēkiem, kuri to nevar atļauties, jo viņi pēc mēneša nevar atdot šo kredītu," komentē Vītoliņa.
Stingrāks likuma regulējums, pretēji ātro kredītu industrijas bažām, nav īpaši traucējis ātro kredītu biznesam, jo industrija kredītos izsniegusi 223 miljonus eiro jeb par 20% vairāk nekā pirms gada – tā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotie dati.
PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa norāda, ka viena no galvenajām ar nozari saistītajām problēmām - klientu nespēja laicīgi norēķināties par aizdevumiem - joprojām ir aktuāla.
„Būtībā tie galvenie secinājumi mums ir tādi, ka šis tirgus kopumā ir augošs un praktiski visos kredītu veidos. Un tāda otra būtiska lieta – tas patērētāju skaits, kas maksā bez kavējumiem ,ir tikai 65%, un to mēs joprojām uzskatām par vienu no problemātiskajiem rādītājiem. Tas liecina, ka joprojām ir liels skaits patērētāju, kuriem ir maksāšanas grūtības,” saka Vītoliņa.
Tiesa, atbildīgās institūcijas cer, ka jau no nākamā gada to cilvēku skaits, kas ātro kredītu dēļ riskē nonākt smagās finanšu grūtībās, samazināsies. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Brūklītis, ar šogad pieņemtajiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, aizdevēju iespējas uzrēķināt, piemēram, soda procentus, tiks būtiski ierobežotas."Ja būs izsniegts kredīts, kas ir 100 eiro, tad visi pagarinājumi, procenti, līgumsodi, nokavējuma procenti un citi izdevumi nevarēs pārsniegt 100 eiro robežu kā papildinājumu jau esošajai summai (100 eiro)," pauž Brūklītis.
Jau no nākamā gada nozarei ir jārēķinās ar jaunām likumdošanas prasībām – visiem līzinga un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāinformē Valsts ieņēmumu dienests par visiem fizisko personu maksājumiem, kas pārsniegs 360 eiro mēnesī.
Kā iepriekš skaidroja dienesta vadītājas vietniece Dace Pelēkā, šo normu mērķis ir veicināt cīņu ar ēnu ekonomiku. „Jāsaka, ka informācijas apmaiņas veicināšana starp valsts iestādēm un finanšu iestādēm ir viens no tādiem priekšnosacījumiem, lai varētu identificēt izvairīšanās no nodokļiem riskus un arī laicīgi tos novērstu,” saka Pelēkā. „Valsts ieņēmumu dienests savā darbā ir nereti konstatējis tādas situācijas, ka fiziskā persona, kurai nav nekādu regulāru ienākumu, tomēr veic kredītu vai līzinga maksājumus par iegādāto nekustamo īpašumu, transportlīdzekli vai kādām kustamām mantām,” viņa norāda.
Nebanku kreditēšanas nozare šo regulējumu vērtēja ar neizpratni, norādot – lai gan nozarē ir pilnīgs atbalsts ēnu ekonomikas izskaušanai, informācijas prasību izvirzīšana nozarei neesot īsti pamatota, jo jau šobrīd praktiski visi šāda veida kredīti tiek piešķirti ar banku kontu starpniecību, un attiecīgi valsts informāciju par tiem varētu iegūt ar banku starpniecību.
Līdz šim ātro kredītu devēju klientu aizsardzībai ir veikti grozījumi divos divos Ministru kabineta noteikumos, no kuriem vienos ir noteikti ierobežojumi reklāmai, lai mazinātu bezatbildīgu aizņemšanos, bet otros – nebanku kredītdevējiem noteikts pienākums plašāku un pilnvērtīgāku informāciju par situāciju par klientu saistībām. Papildus tam pēdējo gadu laikā kredītu devējiem izvirzīti stingrāki nosacījumi kredītņēmēju maksātspējas novērtēšanai.
