Plānotās OIK atcelšanas dēļ 15 vietvarās siltuma tarifi varētu augt par 10-40%

Elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) plānotās atcelšanas dēļ 15 pašvaldībās varētu kāpt apkures tarifi par 10%–40%. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”) sola meklēt risinājumu.

Pirms diviem mēnešiem Saeima uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz marta beigām sagatavot normatīvos aktus elektrības rēķinos ietvertās obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai. Saeimas Tautsaimniecības komisija, kurai jānodrošina parlamentārā kontrole pār šī lēmuma izpildi, uzklausīja ekonomikas ministru Nemiro par līdz šim paveikto un konstatētajām problēmām.

Plānotās OIK atcelšanas dēļ 15 vietvarās siltuma tarifi varētu augt par 10-40%Madara Fridrihsone

    Ministrs pastāstīja, ka ir pasūtīts situācijas juridiskais izvērtējums, kuram šonedēļ jābūt sagatavotam un kuru līdz nedēļas beigām plāno publicēt. Tāpat plānojot OIK atcelšanu, ministrija tikusies ar dažādām iesaistītajām pusēm, apzinot situāciju. Turpinās arī subsidētās elektroenerģijas ražotāju kontrole.

    Līdz šim konstatēta virkne problēmu. Viena no tām, ka liela daļa ražotāju ņēmuši kredītus, un viņu saistības kopumā mērāmas 200 miljonu eiro apmērā. Apturot OIK sistēmu, varot rasties grūtības ar to atmaksu.

    Savukārt plašāku sabiedrību skars jautājums par siltumenerģijas tarifiem. Līdz ar OIK atcelšanu apkures tarifi varētu mainīties 15 pašvaldībās – tie varētu kļūt dārgāki par 10%-40%.

    Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro Madara Fridrihsone

      Ministrs Nemiro sola meklēt risinājumu šai problēmai: “Mēs kā Ekonomikas ministrija gribam rīkoties atbildīgi un nekādā gadījumā neredzēt to tādā formā, ka mēs atceļam OIK, elektroenerģijas rēķini kļūst lētāki, bet pēkšņi siltuma tarifi kāpj par 40%. Tāpēc šeit noteikti jādomā par balansa iespējām. Esam saņēmuši vairākus atzinumus, tajā skaitā no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, kas saka, ka

      ir potenciāls šiem tarifiem augt. Mēs to pieļaut nevēlamies.”

      SPRK: Situma cenu kāpumu var novērst, ja OIK neatceļ strauji

      Daugavpils, Rēzekne un Jelgava ir tikai dažas no Latvijas pašvaldībām, kur var pieaugt rēķini par siltumu.   

      Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs Rolands Irklis Latvijas Radio pastāstīja, ka vairākās Latvijas pašvaldībās, piemēram, Valmierā un Vangažos, kur koģenerācijas stacijas vairs nesaņem OIK atbalstu, siltuma cenas pieaugušas par aptuveni piektdaļu.

      Šāda situācija veidojoties tādēļ, ka OIK atbalsts tiek izmantots siltumenerģijas subsidēšanai.

      „Ieņēmumi no elektroenerģijas tiek novirzīti siltuma tarifu mazināšanai. Tā peļņa nepaliek uzņēmēju kabatās, tā tiek novirzīta siltumenerģijas tarifu samazināšanai konkrētās pilsētās. Atsevišķās pilsētās, kur šis atbalsts jau ir beidzies, mēs esam redzējuši siltuma tarifu pieaugumu. Vidējais pieaugums varētu būt ap 20%,” skaidroja Irklis.

      Siltuma cenu pieaugumu gan esot iespējams novērst, savlaicīgi tam sagatavojoties un nepieciešamības gadījumā nomainot daļu siltuma ražošanā izmantoto iekārtu.

      „Pieaugums var būt ļoti dažāds. Tas ir atkarīgs no tā, vai koģenerācija šajā pilsētā ir bijusi kā pamatavots siltumam, vai arī tas ir papildu avots. Tas ir atkarīgs no koģenerācijas īpatsvara konkrētajā siltumapgādes sistēmā. Ja tiek lemts par  [OIK] atcelšanu, ir svarīgi dot zināmu laiku siltumapgādes uzņēmumiem pārorientēties. Piemēram, Bauskā, zinot, ka atbalsts beigsies, savlaicīgi investēja siltuma katlos, un tur siltuma tarifs nemainījās.

      Ja tas notiek strauji, nav iespējams sagatavoties un pašvaldību siltumapgādes uzņēmumiem netiek dota iespēja pārorientēt savu darbību, tarifu lēciens var izrādīties nepatīkams,” atzina Irklis.

      Eksperts: Cīņai ar OIK vietā būtu jāpārskata sistēma kopumā

      Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Nemiro stāstīja, ka viens veids, kā mazināt OIK ietekmi, ir neaplikt šo rēķina daļu ar pievienotās vērtības nodokli. Tā ir viena no iespējām, ko izvērtē.  

      Viņš cer, ka maksājumus galapatērētājiem izdosies samazināt arī, stiprinot kontroli pēc OIK atbalsta saņēmējiem un pārstājot maksāt tiem, kas neievēro likumu.

      Stingrāku kontroli ministrija būtu gatava ieviest ātri, savukārt OIK atcelšanai gan būtu nepieciešams pārejas periods, taču ministrs nevarēja pateikt, cik ilgs tas varētu būt, to noskaidros pēc visu risku analīzes.  

      Savukārt Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas viceprezidents, SIA Liepājas Eneģija valdes loceklis Jānis Bērziņš raidījumā piebilda, ka attiecībā uz tiem OIK atbalsta saņēmējiem, kuri strādā godīgi, ir jāmeklē pieņemams risinājums.

      Bet Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks, enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš tikmēr uzsvēra, ka OIK nemaz neviedo lielāko daļu no elektrības rēķina, tāpēc arī tā atcelšanu neko daudz nemainīs.  

      OIK ietekme uz gala maksājumu ir maznozīmīga, jo līdz pat divām trešdaļām no rēķina veido maksājumi par elektroenerģijas pārvadi un sadali, un rēķinu palielina arī PVN, norādīja Āboltiņš. Viņš uzsvēra, ka elektroenerģijas rēķinu mazināšanai būtu jāstrādā pie elektroenerģijas atbalsta sistēmas pārskatīšanas kopumā.

      KONTEKSTS:

      Izpildot Saeimas janvārī uzdoto pienākumu, Ekonomikas ministrija gatavojas ar 31. martu pārtraukt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes sistēmu.  

      Ministrija arī pasūtīja pētījumu par to, cik likumīgi enerģijas ražotājiem atbalstu maksājam patlaban, kādas sekas draud līdz ar Saeimas likto OIK atcelšanu, kā arī – vai ir kādas iespējas atgūt jau izmaksāto atbalstu.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti