Panorāma

Latvijas armijā jauna specialitāte

Panorāma

Krodera balva -- Indrai Briķei

Lauksaimnieku viedokļi par zemes privatizāciju

Piketā mudinās virzīt grozījumus par lauksaimniecības zemes iegādi

Iespējams, jau otrdien valdība izskatīs neviennozīmīgi vērtētos grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas mainīs nosacījumus, ar kādiem nākotnē varēs iegādāties lauksaimniecības zemi. Vairākas lauksaimniecību organizācijas uzskata, ka likuma grozījumi jāievieš steidzami, un to atbalstam plāno piketu pie valdības. Savukārt Latvijas lauksaimniecības attīstības padome uzskata, ka likums ierobežos zemes īpašnieku tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu.

Likuma mērķis nav noteikt ierobežojumus pārdevējiem, bet gan ieviest filtru, kas veicinātu zemes īpašumu konsolidāciju, veicinātu lauksaimniecības konkurētspēju un aizsargātu tos, kuri zemi apsaimnieko, - tā par jaunajiem grozījumiem saka Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Latvijā šobrīd ir divi miljoni hektāru apstrādājamas lauksaimniecības zemes. Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) veikusi aprēķinus, ka no tiem 350 tūkstoši hektāru ir neapstrādāti, bet nākotnē varētu tikt efektīvi apsaimniekoti, ja nonāktu darbīgās rokās.

„Mēs iebilstam pret to, ka zeme kā nacionālais resurss tiek nesaimnieciski izmantota. Ja ilgstošā laika periodā zeme stāv neapsaimniekota, tā zaudē savu vērtību, atsevišķos gadījumos tiek transformētas uz cita veida izmantošanu,” norāda Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Vairākas lauksaimnieku organizācijas jau ir apņēmušās pulcēties pie Ministru kabineta, lai paustu atbalstu likuma tālākajai virzībai  un pievērstu uzmanību problēmas aktualitātei. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāve Sabīne Puķe uzsver, ka lauksaimniekus uztrauc iespējamā vilcināšanās ar viņiem tik nozīmīgo likuma grozījumu apstiprināšanu.

Savukārt asu kritiku likuma grozījumiem pauž Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) un lauksaimniecības attīstības konsultāciju uzņēmums "ActusQ". "ActusQ" direktore Eva Branta-Nellemanne uzskata, ka likumā ierobežojumi liegs lielai daļai Latvijas zemes īpašnieku brīvi rīkoties ar savu īpašumu.

Arī nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmums valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns uzskata, ka labākais veids, kā regulēt zemes izmantošanu, ir nodokļu politika. Viņaprāt, nedrīkst uzlikt ierobežojumus cilvēkiem brīvi rīkoties ar saviem īpašumiem: „Ja es esmu zemes īpašnieks, es uzskatu, ka man ir tiesības viņu pārdot brīvā tirgū un par brīvu cenu, nevis kādam kaimiņam, kam ir attiecīgs papīrs, kādam, kas ir nolobējis attiecīgos grozījumus.”

„Šeit var oponēt – likumprojekts neierobežo ne pārdevēju, ne pircēju. Tiek atrunāti noteikumi – attiecībā pret pircēju tiek definēts, ka viņam ir jābūt reģistrētam uzņēmumam. Un ka pircējs, iegādājoties nekustamo īpašumu, nodrošinās uz tā saimniecisko darbību,” norāda Lazdiņš.

Darbs pie likuma grozījumiem tika uzsākts, reaģējot uz bažām, ka ražojošiem lauksaimniekiem ir ierobežotas finansiālas iespējas iegūt zemi īpašumā, jo Latvijā turpina palielināties spekulatīvu zemes pirkumu īpatsvars. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt