''Piena lopkopībā kā vienmēr – augšā, lejā, pašlaik esam augšā!'' - Tā aizvadīto gadu piena lopkopībā vērtē Mazsalacas novada zemnieku saimniecības „Ataugas” saimniece Larisa Gerasimova, atzīstot, ka arī viņas saimniecībā nenācās viegli attapties pēc krīzes:
''Diezgan asaru ir izliets par iepriekšējām neveiksmēm, kas ir bijušas divus gadus atpakaļ. Es domāju, ka viena daļa [saimniecību] ir arī varbūt likvidējušās, jo situācija bija ļoti smaga, vēl smagāka situācija bija tiem, kas bija „Trikātas” kooperatīva biedri... Es gan arī biju „Trikātas'' biedrs, katrā ziņā kamols bija kaklā tāds pamatīgs, kamēr viņu norija, bija jāpaiet laikam.''
Līdzīgu viedokli par aizvadīto gadu pauž arī piena kooperatīva „Piebalga” grāmatvede Māra Miesniece:
''Noteikti ar pozitīvu zīmi, jo šogad būs vairāk nekā 10 tūkstoši tonnas piena savāktas, un arī apgrozījums būs 4,5 miljoni eiro, tā kā bilance būs pozitīva. Pēc krīzes, kas tiešām bija smaga, un to varēja just arī pēc mūsu biedriem, beidzot ar piena cenas kāpumu visi varēja uzelpot.''
Savukārt kooperatīva valdes priekšsēdētājs Jānis Razminovičs, arī gadu vērtējot kā veiksmīgu, atzīst - esot kooperatīvā, krīzes sitienus tik ļoti neizjūt:
''Jā, jā, šobrīd tiešām iet labi. Kad mēs atskatāmies uz šo krīzi, mums tās cenas varbūt nebija pašas augstākās tai brīdī, kad te bija tā Polija un kad te dempingoja tie lielie piena uzņēmumi un iepirka, tik augstas viņas nebija, bet tik zemas, kā citiem, viņas mums nav nokritušas.''
Gadu kā piena ražotājiem veiksmīgu vērtē arī Latvijas Holšteines šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Rutkovska, atzīstot, ka pēc diviem ļoti smagajiem gadiem pagājušais kaut nedaudz ļāva atgūt zaudējumus.
Taču Rutkovska arī uzsver - ne jau zemnieki ir lielākie ieguvēji, bet gan pārstrādātāji:
''Mēs gribam smaidot teikt, ka piena saimnieki ir strādājuši veiksmīgi, viņi ir darījuši visu, lai piena pārstrādes īpašnieki pēdējos piecus gadus un vispār Latvijā varētu justies stabili savā biznesā. Jo, analizējot visus ciparus, mēs redzam, ka šo smago stāstu par embargo jau tā īstenībā neizjuta tas, kurš eksportēja šo produktu uz Krieviju, bet tas, kurš ražoja pienu te, Latvijas fermās. Nodokļu maksātāji tātad ir atbalstījuši, jā, pārstrādātājus.''
Bet, runājot par jauno gadu, piena ražotāji ir piesardzīgi:
''Mēs arī esam atkarīgi no pasaules piena tirgus un Latvijas piena tirgus, domāju, ka tas ir ļoti grūti prognozējams, kādas būs piena iepirkuma cenas nākotnē.''
To, ka piena ražotājus var sagaidīt jauni pārbaudījumi, apstiprina arī Ieva Rutkovska, jo piena iepirkuma cenas jau samazinās Eiropā un arī Latvijā:
''Jau kad mēs beidzām kvotu 2013.-2014. gads iezīmēja, ka 2018.-2019. gads būs Eiropas un arī pasaules piena krīzes gads, un mēs jau stāvam uz šī sliekšņa - piena cenas jau ļoti strauji iet uz leju, piena cena Eiropā sasniegs apmēram 25 centus. Kas būs ar Latviju, man ir skumīgi apzināties, man ir aizdomas, ka mums Latvijā šī cena varētu nokrist uz 20 centiem par piena litru. - Tas nozīmē, ka zemniekiem ir jābūt gataviem jaunai krīzei? - Patiesībā, jā! Jo visi rādītāji, - es vēl pēdējos apskatījos, kas notiekas Eiropā, - ir ļoti strauji [kritušies], mēneša laikā pieci centi uz leju, es domāju, ka tā tendence saglabāsies.''
Vai prognozējamā krīze būs tik pat sāpīga kā iepriekšējā? Ieva Rutkovska gan saka, ka labā ziņa ir tā, ka Latvijā arvien vairāk tiek ražoti piena produkti ar pievienoto vērtību un eksportēti, nevis tikai piens. Un arī piena ražotāji strādā arvien profesionālāk, veidojot ražīgus ganāmpulkus. Labā ziņa esot arī tā, ka Latvijas pircēji ir uzticīgi pašmāju piena produktiem.
