Aizvadītā Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā tā dienaskārtībā gana daudz laika veltīts starptautiskajām tirdzniecības sarunām un nozīmīgiem tirdzniecības līgumiem. Kā piemēru var minēt vairākus gadus ilgušās un vēlāk apturētās sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu un Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu jeb tā dēvēto CETA.
„Pēdējo piecu gadu laikā tirdzniecības politika ir piedzīvojusi nozīmīgas pārmaiņas, Parlamenta loma ir ievērojami pieaugusi. Taču es nezinu, vai ar to pietiek. Mēs joprojām diskutējam par dažiem jautājumiem. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka, ja nav „zaļās gaismas” no parlamenta, nav tirdzniecības politikas. Un tas ir labi,” komentē sociāldemokrātus pārstāvošais Eiropas Parlamenta deputāts Bernds Lange no Vācijas. Aizvadītajā EP sasaukumā viņš vadīja parlamenta Tirdzniecības komiteju.
Lange uzsver, ka mūsdienās tirdzniecības sarunas vairs nenozīmē tikai sarunas par ievedmuitas tarifiem un tamlīdzīgiem praktiskiem jautājumiem:
„Kā demokrātisks parlaments mēs esam sasnieguši, cik vien iespējams. Tā ir laba lieta – mūsdienās tirdzniecības politika vairs nav saistīta tikai ar tarifiem, bet arīdzan ar noteikumiem, noteiktiem standartiem, darba tiesībām, ietekmi uz klimatu. Tās ir jūtīgas tēmas, kas ir demokrātiski jāuzrauga.”
Gan diskusijas par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, gan sarunas par Eiropas Savienības un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu nenoritēja gludi. Sarunu procesu pavadīja protesti, tostarp sarunu vedējiem tikusi pārmesta informācijas slēpšana. Tomēr aizejošās Eiropas Komisijas tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma šomēnes atzīmējusi, ka Eiropas Savienība ir pats caurspīdīgākais tirdzniecības sarunu vedējs. Līdzīgu viedokli pauž arī Bernds Lange:
„Mēs esam panākuši lielāku tirdzniecības politikas caurredzamību. Kad es kļuvu par Tirdzniecības komitejas priekšsēdētāju, tirdzniecības sarunu dokumenti bija pieejami tikai 23 deputātiem. Tagad šādas piekļuves tiesības ir visiem 751 deputātam.
Eiropas Savienības pozīcijas tirdzniecības jautājumos tiek publicētas internetā, mēs esam panākuši, ka arī sarunu mandātus var publicēt. Tādējādi mēs varam sekot līdzi jebkurai diskusijai jau tās sākuma posmā.”
Tomēr šopavasar publiskotajā Lēvenes Katoļu universitātes pētījumā atrodams ieteikums mainīt Eiropas Parlamentam piešķirto veto tiesību apjomu, kā arī veicināt sadarbību starp Eiropas Komisijas pilnvarotajiem tirdzniecības sarunu vedējiem un Eiropas Parlamenta deputātiem.
