Viņa darbojas gan Ārlietu, gan Starptautiskās tirdzniecības komitejā, kurās šī vienošanās pirms ratifikācijas tika detalizēti vētīta, un uzskata, ka daudz svarīgāk par dažām neatrisinātām problēmām, kas palikušas, bija ratificēt šo līgumu, jo pretēja gadījumā iestātos bezlīguma stāvoklis, kas smagi ietekmētu ekonomiskos sakarus, eksportu.
Taču aizvien ir neskaidrības, piemēram, līguma darbības kontroles struktūra, jo tās radīšana nevarēja notikt, pirms līgums ir ratificēts. Taču ir redzams ka tā būs ļoti sarežģīta struktūra, skaidroja Kalniete.
Vispirms darbosies Vienotā partnerības padome, kurā būs Eiropas Komisijas un Lielbritānijas sarunvedējs ar ES, tad būs vēl Tirdzniecības partnerības komiteja, kurā būs pārstāvniecība no 10 speciālajām tirdzniecības komitejām pēc jomām, kuras ir svarīgas, un tad vēl 8 komitejas, kas nodarbojas ar aviācijas, sociālās drošības, enerģijas, zvejniecības jautājumiem, un būs arī Parlamentārā asambleja, stāstīja Kalniete.
“Kontroles struktūra būs tik sarežģīta, nestādos priekšā, kā kaut kas tāds varēs darboties,” atzina EP deputāte.
Vēl viena neskaidrība ir Lielbritānijas lēmums neattiecināt uz ES pārstāvniecības darbiniekiem diplomātisko statusu, norādīja Kalniete. ES argumentēja, ka ES nav valsts, bet gan starptautiskā organizācija, tāpēc Londona negrib radīt precedentu.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ apstiprinājis Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības vienošanos ar Lielbritāniju. Tā regulē abu pušu attiecības pēc britu aiziešanas no Eiropas Savienības.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās tika noslēgta pagājušā gada 24. decembrī pēc 9 mēnešu ilgām sarunām. Tomēr vēl joprojām nav atrisinātas vairākas problēmas un turpinās strīdi par zvejniecības, Īrijas un Ziemeļīrijas robežas un citiem jautājumiem.
Spriedze tirdzniecībā starp abām pusēm saglabājas, īpaši saistībā ar Francijas draudiem par atbildes reakciju uz Lielbritānijas noteiktajiem nozvejas ierobežojumiem. Īpaši sarežģīts joprojām ir arī jautājums par Apvienotās Karalistes sastāvā esošo Ziemeļīriju, kas faktiski palikusi Eiropas Savienības vienotajā tirgū.
Lielbritānija Jaungada naktī pameta Eiropas muitas savienību un vienoto tirgu. Lai gan juridiski Lielbritānija ES bloku pameta jau 2020. gada 31. janvārī, līdz šim faktiski nekas daudz nebija mainījies, jo turpinājās pēcbreksita pārejas periods. Tā laikā starp Londonu un Briseli norisinājās smagas sarunas par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu, kuru pašā Ziemassvētku priekšvakarā beidzot izdevās noslēgt un 30. decembrī arī abām pusēm parakstīt.
