Pieaugot spiedienam pēc papildu naudas, koalīcija tomēr pieļauj budžeta grozījumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pieaugot pieprasījumiem pēc papildu naudas, valdošās partijas kļūst arvien pielaidīgākas par iespējamajiem grozījumiem šā gada valsts budžetā. Tie netiek izslēgti gadījumā, ja līdzekļu pārdale starp programmām vairs nebūs iespējama un atliks vien grozīt budžetu un palielināt šā gada tēriņus.

Ja vēl nesen valdošie strikti noraidīja iespēju grozīt šā gada budžetu un tādejādi audzēt budžeta tēriņus, tad tagad nostāja šajā jautājumā kļūst pielaidīgāka. Augot spiedienam pēc papildu naudas, piemēram, izglītībā un veselības aprūpē, pie varas esošie neizslēdz, ka šajā gadā budžets tomēr būs jāgroza. To pēc koalīcijas sēdes vakar pieļāva arī premjers Valdis Dombrovskis.

„Šāda iespēja netiek izslēgta, bet tad ir nopietni jāizdiskutē ar Finanšu ministriju, vai ir vēl jādi citi iespējamie finanšu avoti, jo, kā zināms, mēs jau vasaras sākumā esam veikuši diezgan apjomīgas līdzekļu pārdales. Ja citu avotu nebūs, acīmredzot, jāskatās uz budžeta grozījumiem,” atzina Dombrovskis.

Arī Saeimas deputāts un viens no Nacionālās apvienības līderiem Gaidis Bērziņš norāda, ka šā gada budžeta grozījumi, iespējams, būs vajadzīgi. Viens no iemesliem šādam varbūtējam solim ir kļūdainie aprēķini pedagogu algu finansējumā, kur iztrūkst apmēram trīs miljoni latu.

„Jautājums par pedagogu darba samaksu ir jāatrisina. Ļoti slikti, ka ir izveidojusies tāda situācija, ka tāpēc jāgroza budžets, tā ir ļoti slikta prakse. Taču jāuzsver, ka tas ir politiskās atbildības jautājums, es domāju, ka Reformu partija būtu publiski jāatvainojas par situāciju, kāda ir izveidojusies,” norāda Bērziņš.

Tikmēr Reformu partijas līderis, Saeimas deputāts Edmunds Demiters noraida pret partiju vērsto kritiku pedagogu algu jautājumā. Reformu partija atbalstīšot budžeta grozījumus, ja resursus pedagogu algām un citām vajadzībām neizdosies rast, pārdalot naudu starp programmām

„Izglītības ministrijai šis jautājums ir jāatrisina. Tas, ka tāda situācija bija, netika slēpts, tagad tas parādījies medijos, katrs nu var mēģināt izpausties pēc sirds patikas,” secina Demiters.

Finanšu ministrijā norāda, ka līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sākotnēji atvēlētie 15 miljoni latu iztērēti gada pirmajā pusē. No citām programmām iedalīta papildu nauda, kas šobrīd ir nepilni seši miljoni latu, bet ministriju pieprasījumi ir par aptuveni desmit miljoniem latu. Pagaidām Finanšu ministrija nav saņēmusi valdības uzdevumu sākt darbu pie budžeta grozījumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti