Ko paredz topošais likums?
Jaunajā regulējumā paredzēta iespēja nostiprināt īres tiesības. Īres līgumus varēs reģistrēt zemesgrāmatā, un tas nodrošinātu publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, izīrētāja maiņas gadījumā pasargātu gan jaunos īpašuma ieguvējus, gan arī līdzšinējos īrniekus un novērstu fiktīvu līgumu slēgšanu. Plānots, ka īres tiesību nostiprinājuma lūdzējam nebūs jāmaksā nodeva par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu un īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā, informēja Saeimas Preses dienestā.
Būtiskas izmaiņas plānotas īres līguma slēgšanas termiņos, un jaunie līgumi būs jāslēdz uz noteiktu laiku, to nosakot līgumā. Likumprojekts noteic īres līgumā iekļaujamo informāciju, tostarp īres maksas apmēru, par ko, slēdzot īres līgumu, vienojušās abas puses. Dzīvojamās telpas īres līgumu grozīt varēs izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties.
Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, paredz likumprojekts. Īrnieki tāpat kā līdz šim līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Lai vairāk aizsargātu īrnieku intereses,
paredzēts, ka izīrētājs īres maksu varēs paaugstināt tikai tad, ja īres līgumā būs iekļauti nosacījumi un kārtība maksas paaugstināšanai.
Attiecībā uz līdzšinējiem īres līgumiem un līgumiem, kas tiks noslēgti līdz šī gada beigām, likumprojekts noteic, ka no nākamā gada izīrētājam un īrniekam būs pienākums tos noslēgt no jauna.
Jaunajā likumā arī paredzēts noteikt administratīvo atbildību dzīvojamo telpu izīrēšanas jomā, tostarp par tādu traucējumu radīšanu, kas liedz īrniekam, viņa ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām izmantot īrēto dzīvojamo telpu dzīvošanai, kā arī, ja dzīvojamā telpā īrnieki nevar izmantot apkuri, elektroenerģiju, auksto un karsto ūdeni, kanalizāciju, kā arī sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumu. Plānots, ka administratīvā pārkāpuma procesu uzsāks pašvaldības policija, bet lietu izskatīs un lēmumu pieņems pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
Savukārt opozīcijas deputāts Sergejs Dolgopolovs („Saskaņa”) kritizēja pašreizējo likumprojekta redakciju, norādot, ka tas nerisina nevienu no problēmām, kas norādītas tā anotācijā.
Skars denacionalizēto ēku īrniekus
Tostarp jaunais likums skars denacionalizēto namu īrniekus, kuri nav pārslēguši īres līgumu vai arī īres tiesisko ietvaru nav noteikusi tiesa. Ja puses par līguma noteikumiem nevarēs vienoties, īres maksu un maksimālo īres līguma termiņu – ne ilgāk par 10 gadiem – noteiks tiesa.
Likumprojektā kompensācijas denacionalizēto namu īrniekiem nav paredzētas, bet vairāki koalīcijas politiķi norādīja uz ieceri nākamā gada budžetā paredzēt finansējumu šādam kompensācijām. “Valdība budžeta projektā ir ieplānojusi teju trīs miljonus eiro, lai beidzot risinātu šo jautājumu, kas ir saistīts ar denacionalizēto namu īrnieku pabalstu izmaksāšanu,” pastāstīja deputātam Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par”).
Savukārt opozīcijas deputāti iesniedza priekšlikumus gan uzdot valdībai izstrādāt likumprojektu ar kompensācijām, gan atlikt jaunā īres likuma spēkā stāšanos pirms problēmas atrisināšanai. Tas gan netika atbalstīts. Atbildīgo komisiju pārstāvošais Uldis Budriķis (Jaunā konservatīvā partija) pauda, ka šis jautājums jārisina likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Otrajā lasījumā deputāti neatbalstīja arī ieceri jauno likumu neattiecināt uz dzīvojamās telpas īres līgumu par denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā esoša dzīvokļa īri. Gan par to, gan pret to nobalsoja 44 deputāti, bet viens - atturējās. Līdz ar to priekšlikums tika noraidīts.
Termiņi, uzteikums un skaidrojumi
Tāpat deputātu diskusijas radīja iecere izīrētājam un īrniekam neļaut grozīt līguma termiņu. Citus noteikumus gan būs ļauts grozīt. Deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, ka termiņš ir svarīgs, lai par to varētu pārliecināties Zemesgrāmatā trešās puses. Savukārt, ja puses vēlēsies grozīt termiņu, līgumu var lauzt un noslēgt jaunu.
Juridiskais birojs mudināja no likumprojekta izslēgt nodaļas par pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu izīrēšanu un valstij piederošu dzīvojamo telpu izīrēšanu. Taču gan Saeimas komisija, gan deputātu vairākums to neatbalstīja, norādot uz ieceri visas īres tiesības regulēt vienā likumā.
Tikmēr deputātam Viktoram Valainim (Zaļo un zemnieku savienība) riskants šķita priekšlikums, kas pēc būtības ļaušot izīrētājam iesniegt uzteikumu, pamatojoties uz savu rēķinu. Viņš pauda neizpratni par to, kādā veidā īrnieks varēs aizstāvēties šajā situācijā. Savukārt atbildīgo komisiju pārstāvošais Budriķis atgādināja kolēģim, ka likumprojektā jau paredzēti brīdinājuma termiņi un tikai pēc tiem varēšot darboties šī norma.
Tāpat vairāki opozīcijas deputāti vairākkārt mudināja ieceru virzītājus pamatīgāk skaidrot savus priekšlikumus, norādot uz tiesvedības riskiem Satversmes tiesā.
Iecerēts, ka likums stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Lai tas notiktu, Saeimai vēl trešajā lasījumā jāatbalsta likumprojekts.
KONTEKSTS:
Pašlaik spēkā esošajam likumam “Par dzīvojamo telpu īri” ir vairāk nekā ceturtdaļgadsimta. Tas bija pieņemts tā sauktajos juku laikos, kad Latvijas ekonomika no valsts regulētas tikai pārgāja brīvā tirgū. Tas bija laiks, kad strauji notika denacionalizācija – process, kad nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotais valsts īpašums tiek atdots iepriekšējiem īpašniekiem. Likums jau sākotnēji īpaši nostājās īrnieku pusē – atļāva beztermiņa īres līgumus, fiksētas un ārkārtīgi zemas īres maksas, iespēju īres tiesības pārņemt mantojumā.
Ekonomikas ministrija vairākus gadus strādāja pie jauna īres likuma, ar kuru cer veicināt īres dzīvokļu māju būvniecību.
Vienlaikus likums skartu arī denacionalizēto ēku īrniekus, kuri attiecīgajos mājokļos dzīvo, pamatojoties uz beztermiņa īres līgumiem. Proti, saskaņā ar likumprojektu neviens īres līgums nevarēs būt beztermiņa. Un denacionalizēto namu īrniekiem likumprojekts neparedz kompensācijas. Tas "pilnībā sagrauj" pastāvošo īrnieku tiesību aizsardzības sistēmu, uzskata Latvijas Denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija.
