Likumā plāno paredzēt obligātus 16 punktus īres līgumiem

Saeimas deputāti, skatot topošo jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, nolēma paredzēt tajā 16 punktus, kas obligāti iekļaujami īres līgumos. Tiesa, ceturtdien, 17.septembrī, deputāti paguva izskatīt vien 12 no 71 priekšlikuma, kas iesniegti uz otro lasījumu.

Ziņas un noteikumi kas būtu jāiekļauj īres līgumā (saskaņā ar likumprojekta 8.pantu):

1) īres līguma puses;

2) īres maksa, tās maksāšanas kārtība un grozīšanas noteikumi;

3) lietošanā nododamās dzīvojamās telpu grupas adrese un telpu raksturojums;

4) dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma kadastra numurs, vai arī dzīvojamās telpas kadastra apzīmējums;

5) dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi, t.sk. ārpus dzīvojamās telpas lietošanā nodoto palīgtelpu un zemesgabala lietošanas noteikumi;

6) pakalpojumi, kas tiek nodrošināti lietošanā nodotai dzīvojamai telpai;

7) īres maksas paaugstināšanas noteikumi un kārtība, ja šāda tiesība ir pielīgta;

8) ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie maksājumi, to maksāšanas kārtība;

9) īres līguma termiņš, t.i., termiņš, līdz kuram saskaņā ar īres līgumu īrniekam ir tiesības lietot dzīvojamo telpu;

10) īres līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība, tajā skaitā brīdināšanas kārtība par atkāpšanos no īres līguma;

11) īrnieka ģimenes locekļi un citas iemitinātās personas, kas lieto dzīvojamo telpu;

12) kustamās mantas saraksts, kas atrodas lietošanā nodotajā dzīvojamajā telpā un kas tiek nodotas lietošanā īrniekam;

13) īrnieka tiesības veikt lietošanā nodotās dzīvojamās telpas kosmētisko remontu;

14) īrnieka tiesības nodot dzīvojamo telpu apakšīrē, ja šāda tiesība ir pielīgta;

15) elektroniskā pasta adresi, uz kuru zemesgrāmatu nodaļai nosūtīt paziņojumu par īres tiesību nostiprinājumu, ja nostiprinājuma lūdzējs tādu vēlas saņemt;

16) pušu pasta adreses vai elektroniskā pasta adreses paziņojumu nosūtīšanai saistībā ar īres līgumu.

Pēc debatēm gan komisijā, gan plenārsēdē deputāti atstāja liegumu grozīt īres līguma termiņu.

Tāpat topošajā likumā paredzēts saturs – 16 punkti –, kam jābūt īres līgumā. Pret to iebilda vairāki parlamentārieši, tostarp Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) rosināja šādu uzskaitījumu izslēgt no likumprojekta, ļaujot pusēm pašām lemt par līguma saturu. Uz to aicināja deputāts Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”), norādot, ka parauga līguma variantus varētu uzticēt izstrādāt valdībai.

Arī Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) mudināja kolēģus izveidot likuma pantu tā, lai iedzīvotājs varētu, ienākot Ekonomikas ministrijas mājaslapā, atrast paraugu, to izdrukāt, pielietot un būt pasargāts īres attiecībās.

Uz to, ka līguma satura uzskaitījums būtu problemātisks un bezjēdzīgs no juridiskā viedokļa, norādīja Aldis Gobzems. “Pat ja līguma dalībnieki nebūs iekļāvuši kaut vienu no punktiem, tas neko nemainīs. Tas var apdraudēt līguma vājākās puses tiesības, vēlāk tās aizstāvot tiesā,” sacīja parlamentārietis.

Savukārt atbildīgo komisiju pārstāvošais Uldis Budriķis (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, ka īres līgumā jābūt noteiktam informācijas minimumam, lai līgumu varētu ierakstīt Zemesgrāmatā. Deputātu vairākus nolēma likumprojektā atstāt informācijas uzskaitījumu, kas jāiekļauj dzīvojamo telpu īres līgumos.

Kopumā deputāti otrajā lasījumā paguva izskatīt 12 no 71 priekšlikuma un izsludināja pārtraukumu uz nedēļu. Lai jaunais Dzīvojamo telpu īres likums stātos spēkā, Saeimā tas vēl jāatbalsta gan otrajā, gan trešajā lasījumā.

KONTEKSTS:

Pašlaik spēkā esošajam likumam “Par dzīvojamo telpu īri” ir vairāk nekā ceturtdaļgadsimta. Tas bija pieņemts tā sauktajos juku laikos, kad Latvijas ekonomika no valsts regulētas tikai pārgāja brīvajā tirgū. Tas bija laiks, kad strauji notika denacionalizācija – process, kad nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotais valsts īpašums tiek atdots iepriekšējiem īpašniekiem. Likums jau sākotnēji īpaši nostājās īrnieku pusē – atļāva beztermiņa īres līgumus, fiksētas un ārkārtīgi zemas īres maksas, iespēju īres tiesības pārņemt mantojumā.

Ekonomikas ministrija vairākus gadus strādāja pie jauna īres likuma, kas skartu arī denacionalizēto ēku īrniekus. Ar jauno regulējumu ministrija cer veicināt īres dzīvokļu māju būvniecību. Saeimā pirmajā lasījumā šis likums tika atbalstīs 2018. gada decembrī. Gatavojoties otrajam lasījumam, atbildīgā komisija sanāca uz vairāk nekā desmit sēdēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti