Pasaules panorāma

Pie kā nonāk ES nauda un ziedojumi Baltkrievijas aktīvistu atbalstam?

Pasaules panorāma

Ieskats 28. oktobra "Pasaules panorāmas" tematos

Trīs jūru iniciatīvas politiskās un ekonomiskās ambīcijas

Pēc ASV atbalsta aktivizēsies Trīs jūru iniciatīva

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Piektais Trīs jūru iniciatīvas samits Tallinā pandēmijas dēļ šoreiz noritēja virtuālā formātā. No iniciatīvas dalībvalstu līderiem klātienē piedalījās vien namamāte, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Polijas prezidents Andžejs Duda – savulaik iniciatīvas rosinātājs, kā arī Bulgārijas prezidents Rumens Radevs, jo nākamais samits notiks Sofijā. 

ĪSUMĀ:

  • Trīs jūru iniciatīva veidota, lai attīstītu Eiropas austrumus.
  • Austrumos dzīvo 25% iedzīvotāju, bet saražo tikai 19% IKP.
  • Vienlaikus iniciatīvas valstīs ir augstāka izaugsme, salīdzinot ar vidējo ES.
  • Līdz šim iniciatīva bijusi tikai runas, bet tagad izveidots investīciju fonds, kurā iesaistās arī ASV.
  • Latvija kopējā katlā iegulda 20 miljonus eiro.
  • Pašlaik iesniegti kopumā 77 projekti par 85 miljardiem eiro, galvenokārt infrastruktūrai.

Trīs jūru iniciatīvas izveidi 2015. gadā ierosināja Polija un Horvātija. Starp Baltijas, Adrijas un Melno jūru forumā ietilpst 12 Eiropas Savienības valstis. Mērķis – veicināt sadarbību infrastruktūras savienojumu attīstīšanai ar uzsvaru uz transportu, enerģētiku un digitālo jomu.

Tiek norādīts – kamēr Eiropas rietumos gadu desmitu gaitā izveidojies blīvs transporta un enerģētikas savienojumu tīkls, austrumos tas ir salīdzinoši vājāks un vēl jāattīsta. 12 valstis aptver 29% Eiropas Savienības teritorijas, tajās dzīvo 25% tās iedzīvotāju, taču saražo tikai 19% iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vienlaikus šo valstu grupa aizvadītājos gados spējusi uzrādīt augstākus ekonomiskās izaugsmes rādītājus nekā vidēji Eiropas Savienībā, pirms pandēmijas pietuvojoties 3,5% izaugsmei, salīdzinot ar 2,1% vidēji blokā.

Potenciāls viennozīmīgi ir, tomēr līdz šim iniciatīva bijusi vairāk runas nekā redzami augļi.

Taču varētu būt pienācis pagrieziena punkts. Pērn tika dibināts Trīs jūru Investīciju fonds – ieguldoties pašām dalībvalstīm un lai attīstītu globālo investīciju piesaisti dalībvalstu iesniegtajiem infrastruktūras projektiem.

Šogad februārī arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo solīja fondā iemaksāt līdz vienam miljardam ASV dolāru. Kamēr Ķīna investē Balkānos, ASV – Trīs jūru valstīs.

“ASV cenšas radīt pretsvaru Ķīnas un Krievijas ietekmei.

Ķīnieši ir interesēti šeit veikt investīcijas, īpaši infrastruktūrā. Piemēram, Čehijā uz spēles ir jauna [energobloka būve] atomelektrostacijā. Un Krievijai jau tradicionāli bijušas intereses. Un, ja tagad tiek iesaistīta amerikāņu nauda, tad tas piesaista arī amerikāņu lēmumu pieņēmēju uzmanību,” skaidroja čehu laikraksta “Hospodářské noviny” galvenais analītiķis Martins Ehls.

Šīs nedēļas samita namamāte Igaunija Trīs jūru iniciatīvu redz kā papildinošu Eiropas Savienības projektiem un atzinīgi vērtē ASV iesaistīšanos.

“ASV dalība palīdz piesaistīt vairāk finansējuma un uzmanības reģionam. Ir acīmredzami, ka iesaistītajām valstīm tas ir izdevīgi.

Ja kartē paskatāmies Eiropas rietumu daļu, tad redzam ļoti blīvu savienojumu tīklu. Bet aplūkojot Eiropas austrumu daļu, redzama citāda aina.

Tādēļ ir nepārprotami vajadzīgi turpmāki ieguldījumi,” stāstīja Igaunijas Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības (ES) un starptautiskās sadarbības departamenta direktors Silvers Tammiks.

Pēc Trīs jūru Investīciju fonda izveidošanas sākotnēji tajā ieguldīja tikai Polija un Rumānija. Pēc ASV artavas solījuma tam gatavas arī vairākas citas iniciatīvas dalībvalstis. Kā trešā un ceturtā fondam tagad jau pievienojušās Igaunija un Latvija, katra ar 20 miljoniem eiro. No Latvijas puses tā ir attīstības finanšu institūcija “Altum”.

“Runājot par daudziem lieliem projektiem, bieži ir ekspektācijas no projekta iesniedzējiem, ka, ja ir labs projekts, tad tas tiks atbalstīts kādā grantu formā. Šis nav šāds veidojums. Šeit nav runa par dāvinātām naudām. Tas ir pats pirmais un ļoti būtisks jebkuram fondam. Fonds ir komerciāli vērsts un prasīs konkrētu atdevi jebkuram no projektiem,” stāstīja “Altum” valdes priekšsēdētājs, Trīs jūru Investīciju fonda Uzraudzības padomes loceklis Reinis Bērziņš.

12 iniciatīvas dalībvalstis iesniegušas kopumā 77 projektus ar kopējo vērtību 85 miljardi eiro.  Puse no tiem – transporta infrastruktūra. Projektus jau tagad paredzēts īstenot galvenokārt ar Eiropas Savienības un pašu valstu naudu, bet no Trīs jūru fonda iecerēts piesaistīt vidēji 7% nepieciešamā finansējuma.

Starp vairākiem Latvijas iesniegtajiem projektiem – “Rail Baltica” Salaspils loģistikas centrs, ''Via Baltica'' posma Salaspils–Baltezers modernizācija, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būve Skultē un vēja parka izveide pie Jelgavas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti