Par ieceri daļu no IIN pārdalīt par labu veselības nodoklim Latvijas Pašvaldību savienība esot uzzinājusi no medijiem. “Ņemot vērā, ka izteiktajam priekšlikuma tomēr ir būtiska negatīva fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetu ieņēmumiem un mūsu rīcībā nav detalizētākas informācijas par priekšlikuma saturu, mēs lūdzām skaidrojumu finanšu ministram, valdībai,” sacīja Kaminskis.
Viņš uzsvēra, ka jautājums par veselības nodokli ir skatāms kompleksi ar visām pārējām izmaiņām nodokļu sistēmā.
“Pašvaldībā tas ir galvenais nodoklis. Šis ieņēmumu avots veido tieši 80% no visiem nodokļu ieņēmumiem, ja runa ir par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Nekustamā īpašuma nodoklis veido 14%,” pastāstīja LPS vadītājs.
Turklāt pēdējos mēnešos esot vērojams, ka samazinās iekasētā IIN apjoms. Salīdzinājumā ar 2019. gadu šogad 92 pašvaldībās samazinājās IIN.
Kaminska ieskatā būtu saprātīgāk veselības nodoklim naudu novirzīt no citu nodokļu ieņēmumiem. “Ja pašvaldībām tas ir viens, valstī tie ir desmit šādi. Varbūt tie ir 2% no pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem,” viņš piebilda.
KONTEKSTS:
Labklājības ministrija (LM) 2020. gada aprīļa beigās paziņoja, ka visos nodokļu režīmos strādājošajiem būtu jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas. Izņēmums gan varētu būt pašnodarbinātie. Kopumā izmaiņas varētu attiekties uz trešdaļu nodokļu maksātāju jeb 300 000 strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atklāja, ka darbā pie izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā pašlaik tiek vērtēta iespēja ieviest minimālās sociālās iemaksas.
Tikmēr Finanšu ministrijas vadītā darba grupa vērtē iespēju ieviest veselības nodokli 5% apmērā, nemainot kopējo darbaspēka nodokļu slogu.
2018. gada sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.
Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam. Līdz tam laikam bija iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba.
Veselības ministrija 2020. gada sākumā rosināja pirms vairāk nekā diviem gadiem ieviesto 1% sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.
