Pieci stratēģijas virzieni un to mērķi
Virziens: klientu apmierinātība
Mērķis: sasniegt klientu apmierinātības līmeni >90% līdz 2019. gadam.
Virziens: sniegto pakalpojumu apjomi
Mērķis: braucienu skaita palielinājums līdz 25,7 milj. gadā trīs gadu laikā pēc elektrovilcienu ritošā sastāva nomaiņas.
Virziens: darbības efektivitāte
Mērķis: saglabāt vilcienu piepildījumu vismaz 55% līmenī pēc intervāla grafika ieviešanas.
Virziens: finanses
Mērķi: esošajā līmenī saglabāt izmaksas uz veikto sēdvietu km un finansiāli ilgtspējīgā veidā nodrošināt ieņēmumus no biļešu tirdzniecības vismaz 32% līmenī no kopējā apgrozījuma.
Virziens: sabiedrība
Mērķis: kļūt par labāko sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju transporta nozarē, saglabājot precizitāti 98,6% līmenī.
Optimistiskajā scenārijā pirmie jaunie vilcieni parādīsies jau nākamā gada beigās.
Uzņēmuma pārstāvji trešdien medijus informēja, ka pēc pašreizējām aplēsēm nepieciešami 30 līdz 33 jauni elektrovilcieni.
Uzņēmums arī uzskata, ka situācija finanšu tirgū ir labvēlīga aizņēmumam. Jau esot apzināti iespējamie konkursa pretendenti un top specifikācija, kurā nebūšot ierobežojumu, kas izslēgtu kādu no ražotājiem.
Specifikācija top, izvērtējot, kādi vilcieni nepieciešami - tiem būs jābūt energoefektīviem un ietilpīgiem, jābūt ērtai iekāpšanai un komfortam vilciena salonā.
“Pasažieru vilciens” plāno – ja būs iegādāti jauni vilcieni, tad trīs gadus pēc to iegādes - līdz 2020.gadam - pasažieru skaits sasniegs 25,7 miljonus gadā. Iecerēts, ka elektrovilcieni pārvadās 23,7 miljonus pasažieru gadā, bet dīzeļvilcieni – divus miljonus.
Šobrīd elektrovilcieni pārvadā 17 miljonus pasažieru, bet dīzeļvilcieni - 1,7 miljonus.
Lubāns skaidroja, ka „Pasažieru vilciens” cer - šoreiz elektrovilcienu iepirkums varētu izdoties, jo uzņēmums var pamatot vilciena iepirkumu nepieciešamību ar stratēģiju, var pamatot nepieciešamo vilcienu skaitu ar pasažieru plūsmu.
Bet no finanšu viedokļa uzņēmums šobrīd ir tādā stāvoklī, ka spēj piesaistīt finansējumu, turklāt ir “noņemti juridiskie riski, kas pastāvēja iepriekšējiem iepirkumiem”, skaidroja Lubāns.
Viņš pieļāva, ja iepriekšējo iepirkumu vājie punkti bija tas, ka vilcienu iegāde tika uztverta kā pašmērķis, kas atrisinās visas problēmas. Jaunajā stratēģija vilcieni ir tikai daļa no plāna, kā uzlabot pakalpojumu un piesaistīt pasažierus.
“Mēs to [vilcienu iegādi] neuztveram kā pašmērķi, bet kā vienu no ļoti būtiskiem faktoriem, lai sasniegtu tos mērķus, kas ir stratēģijā,” sacīja Lubāns.
Jau ziņots, ka iepriekšējais vilcienu iepirkums izgāzās un uzņēmums zaudēja iespēju saņemt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vilcienu iegādei.
PV bija iecerējis iegādāties 34 elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus. Iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljoniem latu (204,895 miljoni eiro), tostarp ES Kohēzijas fonda finansējums būtu 100 miljoni latu (142,288 miljoni eiro), bet PV līdzfinansējums ‒ 44 miljoni latu (62,607 miljoni eiro).
Konkursā par vilcienu piegādi uzvarēja CAF, taču ar to noslēgtajā līgumā bija jāveic grozījumi, lai nezaudētu ES līdzfinansējumu 100 miljonu latu (142,288 miljonu eiro) apmērā jauno vilcienu iepirkumā. Vienošanās ar CAF par līguma izmaiņām netika panākta un CAF vērsās Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā, lūdzot sākt mediācijas procesu. Tas beidzās bez vienošanās starp pusēm.