Kopumā ikgadējā Pasaules Ekonomikas foruma veidotajā "Globālais konkurētspējas indeksā" ietverta 141 valsts. Indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām, informēja pētījuma pārstāvis Latvijā – "SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs".
Jaunākā "Globālā konkurētspējas indeksa" rezultāti liecina, ka pašas konkurētspējīgākās valstis pasaulē ir Singapūra, kam seko ASV, Honkonga, Holande, Šveice, Japāna, Vācija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste un Dānija. Tādējādi 2019. gada indekss norāda uz izmaiņām konkurētspējīgāko valstu desmitniekā. Galvenās no tām – ASV zaudētā 1. pozīcija ( mīnus viena vieta salīdzinoši ar 2018. gadu), Honkongas kāpiens par četrām pozīcijām un Vācijas kritums par četrām pozīcijām.
No Centrālās un Austrumeiropas valstīm, par vienu vietu apsteidzot Čehiju, visaugstāk konkurētspējas indeksā ierindojusies Igaunija – 31. vieta.
Slovēnija joprojām ierindota 35. vietā un Polija – 37. vietā. Savukārt Lietuva 2019. gadā konkurētspējas indeksā atrodas 39. vietā starp Maltu un Taivānu, kam 41. vietā seko Latvija, par vienu pozīciju apsteidzot Slovākiju un par sešām vietām apsteidzot Ungāriju.
"Globālo konkurētspējas indeksu" 140. un 141. pozīcijas noslēdz Jemena un Čada.
"Šis indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem. Tomēr, ņemot vērā fokusu uz produktivitāti, kas ir galvenais ilgtspējīgas ekonomikas attīstības pamats, kā arī izmaiņas konkurētspējā, kas ienāk līdz ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām un globalizācijas procesiem, “Pasaules ekonomikas forums”, analizējot konkurētspēju kopš 2018. gada, ir iekļāvis arī virkni citu pīlāru. Sekojot jaunākajām tendencēm pētniecībā un izmaiņām konkurētspējas specifikā, jaunajā metodoloģijā ieviestas arī izmaiņas, kā šie pīlāri tiek mērīti, tai skaitā, papildus uzņēmēju aptaujām, valstu konkurētspējas noteikšanā liekot lielāku uzsvaru uz dažādiem statistikas avotiem," skaidroja "SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra" direktors, profesors Arnis Sauka.
Atbilstoši “Globālā konkurētspējas indeksa” metodoloģijai 12 pīlāri, ar kuru palīdzību tiek mērīta valstu konkurētspēja, tiek iedalīti četrās kategorijās:
- Vide. Pīlāri: institūcijas, infrastruktūra, makroekonomiskā stabilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) adaptācija.
Līdzīgi kā 2018. gadā, arī 2019. gada indeksa rezultāti liecina, ka pīlārā “Makroekonomiskā stabilitāte” Latvija kopā ar citām 33 valstīm dala pirmo vietu pasaulē. Izcili augstu novērtēti abi šī pīlāra indikatori: gan inflācija, gan valsts parāda dinamika. Latvija ieņem 15. vietu IKT adaptācijas pīlārā (11. vieta 2018. gadā), kur tiek vērtēta interneta lietošanas kvantitāte, interneta pieslēguma kvalitāte un mobilo tālruņu izmantošanas tendences.
Izteikti sliktāki rezultāti Latvijai ir tādos pīlāros kā "Institūcijas" (47. vieta, kāpums par divām vietām salīdzinājumā ar 2018. gadu) un "Infrastruktūra" (43. vieta 2019. gadā, salīdzinoši ar 47. vietu 2018. gadā). No pīlāra "Institūcijas" viszemāk novērtētie indikatori Latvijai ir sociālais kapitāls (112. vieta pasaulē salīdzinājumā ar 99. vietu 2018. gadā), uz nākotni orientēta valdība (99. vieta, salīdzinājumā ar 111. vietu pērn), valdības spēja nodrošināt politikas stabilitāti (96. vieta), tiesiskā regulējuma efektivitāte strīdu izšķiršanā (93. vieta), tiesiskā regulējuma spēja pielāgoties digitāliem biznesa modeļiem (91. vieta).
Savukārt relatīvi labāk novērtēti tādi indikatori kā preses brīvība (22. vieta) un korupcijas sastopamība (39. vieta). Savukārt no pīlāra “Infrastruktūra” viszemāk vērtēti indkatori 2018. gadā ir ceļu kvalitāte
(95 vieta, salīdzinājuma ar 92. vietu pērn), līnijpārvadājumu (kuģu) savienojamības indekss (94. vieta), un lidostas savienojuma indekss (82. vieta).
- Cilvēkkapitāls. Pīlāri: veselība, prasmes.
Uz citu valstu fona augstu novērtēts pīlārs “Prasmes” (22. vieta, kāpums par vienu pozīciju). Visaugstāk novērtētākais indikators zem šī pīlāri ir vidēji skolā (apmācībā) pavadītie gadi (9. vieta), skolēnu un skolotāju īpatsvara proporcija sākumskolas izglītībā (18. vieta). Savukārt viszemāk vērtēta vienkāršība atrast prasmīgus darbiniekus (100. vieta). Problēmas saskatāmas arī vairākos citos indikatoros, tomēr tajos arī vērojams būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar 2018. gadu. Piemēram, arodapmācības kvalitāte ierindojusies 64. vietā (82. vieta 2018. gadā), absolventu prasmju līmenis - 58. vietā (68. vieta pērn) un kritiskā domāšana apmācību procesā 46. vietā (59. vieta pērn). Savukārt citā kategorijas “Cilvēkkapitāls” pīlārā “Veselība” Latvija ierindojas 83 vietā (76. vieta pērn).
- Tirgi. Pīlāri: produktu tirgus efektivitāte, darba tirgus efektivitāte, finanšu sistēma, tirgus lielums.
Visaugstāk novērtētais pīlārs Latvijai 2018. gadā ir “Darba tirgus efektivitāte” (28. vieta). Šajā pīlārā kritiski zemu tiek vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka nodokļu likme (114. vieta) un vienkārša ārzemju darbaspēka pieņemšana darbā (113. vieta). 2019. gadā būtiski uzlabojusies situācija indikatorā “Darbā pieņemšanas un no darba atlaišanas prakses” (52. vieta salīdzinājumā ar 98. vietu pērn).
Visaugstāk pīlārā “Darba tirgus efektivitāte” Latvijā vērtēta algu noteikšanas elastībā (10. vieta), sieviešu dalībā darba tirgū (22. vieta) un darbinieku tiesību ievērošanā (26. vieta).
Pīlārs "Produktu tirgus efektivitāte" ierindots 47. vietā (49. vieta pērn). Savukārt indikators “Tirdzniecības tarifi” ierindots 7. vietā.
95. vietā ierindojas pīlārs “Tirgus lielums”, kur gan indikators "Imports % no IKP" novērtēts salīdzinoši augstu: 29. vietā. Zemu tiek vērtēts arī kategorijas “Tirgi” pīlārs “Finanšu sistēma” (85. vieta), kas gan ir piedzīvojusi kāpumu no 94. vietas salīdzinājumā ar vērtējumu pērn. Šajā pīlārā "cienījami" vērtēts vienīgi indikators “Banku normatīvā kapitāla rādītājs” (31. vieta salīdzinājumā ar 24. vietu 2018. gadā), savukārt neviens cits indikators netiek vērtēts augstāk par 48. vietu. Kritiski zemu novērtēti indikatori “Kredīta plaisa” (134. vieta), "Tirgus kapitalizācija" (111. vieta).
Savukārt indikatorā "Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana" Latvijā gada laikā pakāpusies no 101. vietas uz 55. vietu.
- Inovāciju ekosistēma. Pīlāri: biznesa vitalitāte, inovāciju kapacitāte.
Arī šajā kategorijā Latvijas vērtējumi nav īpaši augsti: pīlārā “Biznesa vitalitāte” 40. vietā (47. vieta pērn), bet pīlārā “Inovāciju kapacitāte” - 54. vietā (52. vieta 2018. gadā).
Biznesa vitalitātes pīlārā zemu novērtēts tāds indikators kā attieksme pret uzņēmējdarbības risku (90. vieta). Salīdzinoši augstu vērtēts maksātnespējas regulējums (26. vieta) un laiks, kādā var uzsākt biznesu (27. vieta).
Viszemāk vērtēti tādi indikatori kā darbaspēka diversifikācija (102. vieta), zinātniskās publikācijas (79. vieta), pētniecības institūciju kvalitāte (73. vieta), kā arī ieguldījums zinātnē un attīstība (68. vieta).
