Ameriks norādīja, ka kopumā kravu kritums Rīgas brīvostā nav tik liels. "Tā bedre vairāk tika emocionāli publiskota. Tā bedre tāda nemaz nebija," par šī gada maijā izskanējušo informāciju, ka kravu apjoms Rīgas brīvostā strauji samazinās, izteicās Ameriks.
Šī gada piecos mēnešos brīvostā kravu apjoms salīdzinājumā ar pagājušo gadu krities par 4%, kas nav tik slikti, jo brīvostas paredzētais kritums bija 8%. Tas nozīmē, ka piecos mēnešos brīvostā ienākušās kravas samazinājušas par pusmiljonu tonnu, stāstīja Ameriks.
Vislielākais kritums vērojams naftas produktu pārkrāvumos - par trešdaļu. Ameriks norādīja, ka pārsvarā tā ir dīzeļdegviela un šo kravu apjoms turpinās samazināties. Nedaudz samazinājies arī minerālmēslu kravu apjoms. Savukārt kopumā palielinājies ogļu kravu un konteineru apjoms.
Viņš norādīja, ka Krievija turpinās pārorientēt savas kravas, tāpēc aktīvi tiek meklētas jaunas iespējas. "Katru nedēļu ir dažādas Ķīnas delegācijas, un interesi izrāda arī Indijas partneri," informēja Ameriks.
Jautāts par Rīgas ostu konkurētspēju, Ameriks norādīja, ka Rīga var piedāvāt modernu un efektīvu kravu apstrādi, kā arī tarifi nav dārgākie.
Jau ziņots, ka iepriekš aģentūra "Reuters" vēstīja, ka Krievijas valsts dzelzceļa kompānija "Rossiskije žeļeznije dorogi" esot atteikusies veikt vairākus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju. Uzņēmuma iekšējie dati liecinot par pēkšņu metālu, ogļu un naftas produktu kravu apjoma kritumu uz Rīgas un Ventspils ostām.
“Baltijas Asociācija – transports un loģistika” (BATL) prezidente Inga Antāne iepriekš apstiprināja, ka Krievija nesaskaņo aptuveni pusi no pieprasījumiem kravu tranzītam caur Latvijas ostām, taču kopumā pieprasījums pēc kravu pārvadājumiem caur Latviju esot pieaudzis.
