Vēl šā gada martā uz ostām Ventspilī un Rīgā bija nosūtīti 1,2 miljoni tonnu kravu, bet līdz maija vidum tie ir tikai 45,7 tūkstoši tonnu.
Strauju kravu apjomu strauju sarukumu apstiprināja arī Rīgas brīvostas Mārketinga departamenta direktors Edgars Sūna.
“Meduza.io”, atsaucoties uz ziņu aģentūru “Reuters”, ziņo, ka saskaņā ar deviņu dažādu avotu informāciju, Krievijas Dzelzceļš atsakās saskaņot lielāko daļu operatoru pieteikumu par kravu sūtīšanu uz Latvijas ostām.
Viens no avotiem pieļāvis, ka šāda rīcība saistīta ar Latvijas atteikumu piedalīties gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” projektā.
Savukārt Rīgas brīvostas pārstāvis pieļauj, ka Krievija varēja nolemt pārcelt kravu pārvadājumus uz savām ostām. Par Latvijas ostu aizstājējām var kļūt Murmanskas un Arhangeļskas ostas.
Krievijas Dzelzceļš noliedz, ka tiktu ieviesti kādi ierobežojumi kravu sūtīšanai caur Latvijas ostām, bet katrs konkrētais gadījums jāskata atsevišķi.
Ziņots, ka Latvijas valdība aprīlī sēdes slēgtajā daļā vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā "Nord Stream 2". Tika norādīts uz būtiskiem riskiem nacionālajai drošībai, kā arī valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtajām rekomendācijām.
Tāpat vēstīts par kravu pārvadājumu apjoma sarukumu jau 2016.gadā - tas salīdzinājumā ar gadu iepriekš pērn bija sarucis par 6,6%. Un tas bija mazākais kravu apjoms kopš 2010.gada.
