Par spīti kovida pandēmijai un ierobežojumiem parasti krāsainos slēpošanas kombinezonos tērpušies atpūtnieki, rokās turot kalnu slēpes un sniega dēļus, ierodas Baltijas lielākajā slēpošanas kompleksā „Riekstukalns”. Lai gan trasēs var pamanīt vairākus desmitus cilvēku, atpūtas vietas vadītājs Ervīns Kišuro atzina – salīdzinot ar pērno gadu, apmeklētāju ir mazāk. Taču Latvijas Radio uzrunātie ziemas prieku cienītāji par to ir priecīgi:
Mazāk cilvēku, mazāks laiks jāgaida pie liftiem – labāk. Ir arī savi bonusi no kovida.
Ja kovids nebrauc un neskrien man virsū – viss ir labi. Maz cilvēku – ideāli. Neviens man neelpo pakausī un sejā nespļauj.
Ērtāka atpūta. Mazāk uz kalna, var vairāk izpausties.
Uzreiz vairāk vietas un ātrums lielāks.
Man labāk, kad mazāk cilvēku. Es švaki braucu.
Kompleksa stāvlaukumā var pamanīt mašīnas arī no Igaunijas un Lietuvas. Viens no atpūtniekiem ir Broņus, kurš „Riekstukalnā” ieradies no Latvijas dienvidu kaimiņvalsts. Kopā ar ģimeni viņš šeit slēpo jau kārtējo reizi, un pandēmija tam nav šķērslis. Gluži otrādi – vīrusa dēļ brauc uz Latviju, nevis dodas uz slēpošanas kūrortiem citviet Eiropā.
Broņus stāstīja: „Te viss ir lieliskā līmenī. Viļņa no mums atrodas tālāk, tāpēc arī braucam uz šejieni. Šogad esam pirmo reizi, bet teikšu, ka no pirmdienas līdz piektdienai cilvēku jau tā ir mazāk, savukārt sestdienās un svētdienās – ir daudz. Tad, kad cilvēku ir mazāk, tu jūties brīvāk.”
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šajā sezonā ieņēmumu ir par aptuveni 40% mazāk. Īpaši liels kritums ir salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad slēpotāju un snovotāju darbdienās bija pat divreiz vairāk. Tā atzina Kišuro, skaidrojot, ka pagājušā sezonā bija novērots īpaši liels interesentu pieplūdums, jo nebija iespējams doties slēpot uz ārvalstīm. Šogad, ņemot vērā valstī izsludinātos ierobežojumus, uzņēmums ir cietis arī no straujā energoresursu cenu kāpuma.
„Ir tā, kad mēs ieraudzījām elektrības rēķinu, bija bišku jāieelpo... Ņemot vērā, ka mums ir dīzeļdegviela traktoriem vajadzīga, tāpat gāze apkurei, – nu visi šie komponenti ir pieauguši. Ceram, ka varbūt būs kaut kāda stabilizācija vai kritums, bet ne līdz sezonas beigām. Tam es galīgi neticu, jo mums ir mēnesis, varbūt pusotrs līdz sezonas beigām. Tā ka uz šo gadu ceram, bet, kas attiecas uz pārējo, tad sezonu ceram vēl mēnesi nostrādāt,” pastāstīja Kišuro.
Par spīti visām grūtībām, kuru vidū ir arī regulārie atkušņi, atpūtas kompleksa vadītājs situāciju vērtē kā puslīdz labu, norādot, ka komplekss arī pie tagadējiem apstākļiem spēj attīstīties.
Veiksmīga slēpošanas sezona ir izdevusies arī atpūtas kompleksam „Gaiziņš”. Tā vadītājs Juris Stradiņš vienlaikus gan norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apmeklētāju skaits ir ievērojami sarucis, taču, raugoties uz citām sezonām, šis gads neatšķiras. Lai sezona būtu kvalitatīva, ziemai atbilstošiem laikasptākļiem ir jābūt arī Latvijas lielajās pilsētās, sacīja Stradiņš.
„Cilvēkam pamostoties ir jāredz ārā sniegs, tad viņam sirds sāk ar to pukstu, ka viņam ir jādodas uz kalnu. Mums ir balts sniegs, mums ir sapūsts, trases safrēzētas, sakārtotas, bet, ja lielajās pilsētās ir slapjdraņķis, attiecīgi cilvēku ir mazāk,” atzīmēja Stradiņš.
Savukārt par tagadējiem ierobežojumiem, kuru laikā uzņēmums ir sācis strādāt „zaļajā režīmā”, Stradiņš uzskata, ka, ļaujot slēpot visiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai interesentam ir derīgs Covid-19 sertifikāts, apmeklētāju būtu par trešdaļu vairāk.
„Nav runa par atrašanos slēgtās telpās un tamlīdzīgi, bet, ja ir brīvdabas pasākums, kas vēl ir saistīts ar sportu un aktīvo atpūtu, es domāju tiem būtu jābūt pieejamiem visiem,” sacīja Stradiņš.
Straujo energoresursu cenu kāpumu, uzņēmums ir kompensējis, palielinot ieejas biļešu vērtību par 15%. Tāpēc situācija pašlaik ir stabila, norādīja Stradiņš.
Arī pārējos lielajos slēpošanas kūrortos biļešu cenas ir pieaugušas. Tā sarunā ar Latvijas Radio apgalvoja Latvijas Profesionālo slēpošanas trašu asociācijas vadītājs un „Žagarkalna” īpašnieks Juris Žagars. Resursu sadārdzinājuma dēļ cilvēki sākuši rūpīgāk apdomāt savus tēriņus. Taču, ņemot vērā, ka slēpošana Latvijā ir ļoti populāra, trasēm ieņēmumi ir normāli un stabili. Tāpēc pamata bažām nav, uzsvēra Žagars, pozitīvi raugoties arī uz nākotni.
Viņš atzīmēja: „Ja tu esi sācis slēpot, tā tomēr ir zināma atkarība, un ziemā citu aktīvo atpūtas iespēju nav. Līdz ar to cilvēks savā izklaides grozā vienmēr atradīs to daļu, ko viņš par šo pakalpojumu maksās. Tāpat kā viņš maksā restorānā par dārgāku picu, jo krāsns maksā dārgāk.”
Pozitīva nākotne nozarei būšot arī laikapstākļu ziņā, pauda Žagars, atsaucoties uz jaunākajiem pētījumiem, kuros norādīts, ka klimata izmaiņas Baltijas reģionu skars, iespējams, ne tik nopietni, kā runāts iepriekš.