Pirmo reizi pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, par šādu nepieciešamību koalīcija paziņoja vairāk nekā pirms četriem mēnešiem. Ilgais vērtēšanas laiks ir saistīts ar drošības pārbaudēm.
“Mēs valdībā pirms kāda laika politiski lēmām, ka mums šajā virzienā ir jāvirzās, un uzdevām Ekonomikas ministrijai izanalizēt un nākt klajā ar savu priekšlikumu. Toskait bija nepieciešams, ka mūsu drošības iestādes apskatītu situāciju no sava viedokļa un redzes punkta. Un mēs šodien vienojāmies un plānojam, ka jaunnedēļ mēs valdībā šo jautājumu skatīsim. Un Ekonomikas ministrijai būs jau sagatavots piedāvājums, kā mēs ar šo varam virzīties uz priekšu,” sacīja Kariņš.
Valdība jūnija sākumā uzdeva Ekonomikas ministrijai padziļināti vērtēt divus dabasgāzes termināļa projektus – akciju sabiedrības "Skulte LNG Terminal" projektu Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā.
KONTEKSTS:
Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes, valdība iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai risināt pārrunas ar Igauniju par topošā Paldisku sašķidrinātās gāzes termināļa izmantošanu, bet tuvākajos gados Latvijā plānots izveidot savu termināli.
Indriksone iepriekš atzina, ka uzsāktas sarunas ar vairākiem potenciālajiem investoriem, kas būtu ieinteresēti LNG termināļa attīstībā Latvijā. Runa esot par iespējām attīstīt termināli Skultē, bet Rīgā varētu tikt piedāvātas vairākas vietas. Būtiskākie kritēriji LNG termināļa izveidei Latvijā – valsts neiesaistās projektā, tostarp nedod apsolījumus no valsts kapitālsabiedrībām, vai arī iesaistās iespējami maz.
Ekonomikas ministrija saņēmusi trīs pieteikumus no potenciālajiem investoriem, kuri ir gatavi Latvijā uzbūvēt LNG termināli. Iepriekš ziņots par diviem LNG projektiem. Vienu no tiem – par termināļa būvniecību Skultē – virza AS "Skulte LNG Terminal". Otrs ir Kundziņsalas termināļa projekts, ko vēlas attīstīt ASV investors "Millennium Energy Partners".
