Par 20 miljoniem eiro palielina atbalstu aizdevumiem lauksaimniecības zemes iegādei

Par 20 miljoniem eiro palielināts atbalsts aizdevumiem lauksaimniecības zemes iegādei. Marta nogalē valdība lēma programmu pagarināt, ņemot vērā tirgum ražojošo lauksaimnieku interesi par zemju iegādi. Attīstības finanšu institūcija ''Altum'' šo programmu īsteno kopš 2012. gada, un līdz šim zemju pirkšanai aizdevumi izsniegti 80 miljonu eiro apmērā. Lielākoties instrumentu izmanto zemnieki, lai izpirktu nomātās zemes, un viņi norāda, ka pēdējos gados augušas cenas.

Par 20 miljoniem eiro palielināts atbalsts aizdevumiem lauksaimniecības zemes iegādeiSintija Ambote

    ''Konkrētajā laukā ir iesēti ziemas kvieši, un no īpašnieka šo zemes gabalu īrējām astoņus gadus un šogad būsim veiksmīgi to izpirkuši.'' - Salas pagasta zemnieku saimniecības “Jaunozoli” saimnieks Rihards Kadirovs rāda nesen atpirkto zemi. Kopumā graudkopis saimnieko ap 450 hektāru platībās – puse ir īpašumā, puse nomā. Šī nav pirmā reize, kad zemnieks izmantojis valsts atbalstīto kreditēšanas programmu lauksaimniecības zemes iegādei. Viņš vērtē, ka tās pluss ir garais termiņš, proti, ir iespēja maksājumu sadalīt uz 30 gadiem.

    ''Mēs strādājam augkopībā kopš 2005. gada, un tad pa šiem gadiem viss bija jāiegādājas no nulles – gan tehnika, gan zeme. Līdz ar to bija lielas ilgtermiņa investīcijas un naudas apgrozījums saimniecībā gada griezumā bija salīdzinoši saspringts, ņemot vērā, ka saimniecība bija bez kādām iestrādēm. Tad nevar atļauties īsā termiņā nomaksāt to lielo zemes cenu, un nav noslēpums, ka tā pēdējā laikā ir kāpusi.

    Pēdējais darījums mums saimniecībā bija pirms diviem gadiem, un tad lauksaimniecībā izmantojamā zeme mums šeit maksāja 2000 eiro par hektāru, bet šogad jau tā cena bija 3000 eiro par hektāru,'' stāsta Kadirovs.

    Zemnieks gan novērojis, ka atsevišķu zemes gabalu cenas kāpumam bieži nav pamata, kas būtu saistīts ar tās īpašībām un vērtību:

    ''To zemes cenu vairs neietekmē tīri agroekonomiskie apstākļi, bet gan šobrīd praksē ir tirgus salīdzināšanas metodoloģija. Viens īpašnieks ierauga, ka citur tirgo par tik, un viņš pielīdzina tādu pašu cenu un pat neatkarīgi no reģiona, jo lauku specifika dažādos apvidos, kā auglība, akmeņainība faktiski vairs netiek ņemta vērā. Cena tiek noteikta, balstoties uz izjūtām.''

    Rihards turpina, ka par zemi ir jākonkurē ne tikai ar citiem zemniekiem, bet arī ar valsts zemes fondu, kas reģionā piedāvājot lielāku zemes iegādes cenu. Tāpat viņš rēķina, ka visas pagaidām vēl nomātās platības ar ''Altum'' programmas atbalstu izpirkt nevarēs, jo vienas saimniecības aizdevuma griesti noteikti 430 tūkstošu eiro apmērā. Viņš uzskata, ka aizdevuma limits jāpalielina.

    ''Par aizdevuma limitiem diskutēts vairākus gadus, bet šobrīd to nav plānots mainīt,'' saka ''Altum'' valdes locekle Inese Zīle un stāsta, ka valsts atbalstītā aizdevumu programma lauksaimniecības zemes iegādei kopš 2012. gada ļāvusi zemniekiem izpirkt aptuveni 36 tūkstošus hektārus zemes.

    Aizdevumus izmanto gan lielie, gan mazie zemnieki, lielākoties kredīti izsniegti vidējiem zemniekiem un visvairāk darījumu bijis Zemgales reģionā.

    ''Zemju darījumi ir ļoti aktuāli pavasarī. Programma pamatā zemniekiem palīdz izpirkt nomātās zemes. Kopš 2012. gada 54% no kopējās summas aizgājuši graudkopības un augkopības saimniecībās, 28% no summas izmantojuši lopkopji iegādājoties papildus zemes un 18% jauktās saimniecības,'' uzskaita Zīle.

    Programmas virsmērķis ir veicināt Latvijas lauksaimniecības zemes saglabāšanu vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju rokās, kas aizdevumu programmā iekļauts kā atsevišķs kritērijs pretendentiem. Patlaban visa aizdevumiem paredzētā nauda ir izmantota un lauksaimnieki turpina izrādīt interesi par aizdevumu saņemšanu. Lai nebūtu jāpārtrauc jaunu iesniegumu pieņemšana, valdība nolēma palielināt aizdevumu kopējo apmēru. 

    ''Turpinājumam pieejami 20 miljoni eiro, un līdz šim vidējā darījuma apmērs ir 50 tūkstoši eiro, tas nozīmē, ka varēsim atbalstīt vēl daudzus zemniekus,'' norāda Zīle.

    Jauno zemnieku klubs vēl papildināja, ka aizdevumus bieži izmantojuši arī tie, kas vēl saimniecības attīsta, taču organizācijas biedri norāda uz birokrātisku un pārāk garu izvērtēšanas posmu, jo jaunos zemniekus uzlūkojot zem lielākas lupas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti