Par pētījumu
Pētījums veikts 2023. gada nogalē sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat".
Aptaujāti 200 Latvijas uzņēmumu pārstāvji, kuri savu biznesu sākuši pēdējo 3 līdz 5 laikā. Līdzīgs pētījums veikts arī pirms pieciem un septiņiem gadiem.
Ienākumu līmenis pēc sava biznesa uzsākšanas audzis 59% aptaujāto, bet kopējā apmierinātība ar dzīvi vairāk nekā divām trešdaļām, kas ir samērā augsts rādītājs.
Tieši vēlmi strādāt patstāvīgi, nevis kāda pakļautībā, kā lielāko motivāciju sava biznesa sākšanai norādījuši 73% aptaujāto, un šī argumenta nozīme ir pieaugusi, jo iepriekšējās aptaujās šo faktoru kā galveno minējuši mazāk aptaujāto. Vēlme uzlabot savu finansiālo stāvokli ir otrs biežāk pieminētais motivācijas faktors sākt savu biznesu.
Salīdzinot ar laiku pirms sava biznesa sākšanas, gandrīz divas trešdaļas aptaujāto ir novērojuši personīgo ienākumu pieaugumu –
aptuveni katram piektajam jaunajam uzņēmējam tas ir ievērojami palielinājies, bet 38% palielinājies nedaudz.
Tajā pašā laikā divas trešdaļas atklāj, ka audzis arī ikdienā piedzīvotais stresa līmenis, un to biežāk izceļ tie uzņēmēji, kuru pamatdarbība notiek galvaspilsētā.
Pētījumā arī noskaidrotas trīs sarežģītākās lietas biznesa sākšanai Latvijā.
Visbiežāk uzņēmēji kā izaicinošu min neziņu par nākotni un to, vai biznesa ideja izdosies, finansējuma piesaisti un personīgo ienākumu trūkumu.
"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš norādīja, ka pētījuma dati ir "pārsteidzoši labi", jo uzņēmēji spējuši būt elastīgi un sapratuši, kāda ir mūsdienu situācija, lai sāktu uzņēmējdarbību.
"Pie izaicinājumiem jāmin, ka kopumā neziņa par nākotni ir aptuveni 40%, bet izaicinājumi, kas saistīti ar finansējumu, ir divi – viens ir finansējuma pieejamība kopumā, bet otrs – atrast arī personīgo finansējuma daļu," komentēja Bērziņš.
Bērziņš norādīja, ka uzņēmēji aktīvi domā arī par eksporta attīstību: "Mūs iepriecināja tas, ka eksports tiek uzskatīts par to, kam jāvelta vislielākā uzņēmēju uzmanība, jo Latvijā atsevišķos segmentos tirgus ir par mazu, un Baltija, Skandināvija ir tās valstis, kur 50% uzņēmēju vēlas eksportēt, bet uz Eiropas Savienību – aptuveni trešdaļa. Bija prieks par to, ka tālāk – uz ASV un Kanādu – vēlas eksportēt ap 20%.
Salīdzinoši pret to, ka uz Krieviju [grib eksportēt] aptuveni 2% –
tā ir ļoti laba tendence, un ar šo neģēlīgo Krievijas karu redzams, ka uzņēmēji saprot, uz kuru pusi [eksportu] vajadzētu virzīt. Krievija neiekļuva pat pirmajā desmitniekā, salīdzinot ar tām valstīm, ko jau minēju."
Uzņēmēji arī novērtē to, ka valsts atbalsta loma, sākot biznesu, esot pieaugusi trīs reizes.
LTRK: Nemazinās problēmas ar administratīvo slogu un birokrātiju
Komersantus pārstāvošās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris atzina, ka temperatūra uzņēmējdarbībā jau ir zināma, un šajā aptaujā arī iezīmējas galvenie individuālie ieguvumi no biznesa. Kas svarīgi – katrs jauns uzņēmējs ir ieguvums visai tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. Pozitīvā ziņa – pieaug uzņēmēju apmierinātība.
"Kļūstot par uzņēmēju, jau kļūsti par savas laimes kalēju, un tā noteikti bija pozitīvā nozīmē pārsteidzoša tendence.
Galvenās problēmas saistībā ar administratīvo slogu un birokrātiju noteikti nav mazinājušās, un tās noteikti kļūst komplicētākas, jo tiesiskajam regulējumam nav tendences sarauties, bet aizvien izplesties,
līdz ar to šī problēma pavisam noteikti būs dienaskārtībā arī turpmākos gadus ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs un visā Eiropas Savienībā kopumā," prognozēja Lielpēteris.
Neskatoties uz optimistiskajiem uzņēmēju apmierinātības rādītājiem, joprojām ir liela nenoteiktība, kas veidojusies gan saistībā ar kovida pandēmiju, gan Krievijas iebrukumu Ukrainā un cenu svārstībām, kas raisa vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Biznesa augstskolas "Turība" pērn gada nogalē veiktais pētījums "Turības biznesa indekss" norāda, ka pērn pasliktinājies uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
Šī indeksa vērtība gada laikā noslīdējusi no negatīviem 16,3 punktiem līdz 21,5 punktiem, un tas nozīmē, ka negatīvu vērtējumu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā paudis 61% uzņēmēju, savukārt to kā labu vai ļoti labu atzinuši 39% uzņēmēju. Uzņēmēji pērn pozitīvi novērtējuši fiskālos, tiesiskās vides, tehnoloģiskos un infrastruktūras faktorus, taču pērn viskrasāk sarucis uzņēmēju vērtējums par finanšu pieejamību, administratīvo slogu, darbaspēka pieejamību un valdības ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību.
Salīdzinoši labāk par uzņēmējdarbības vidi Latvijā noskaņoti lielie uzņēmumi, bet vissliktāk to vērtē Zemgales uzņēmēji.
