Šonedēļ uzņēmuma vadība lūdza valsts garantiju rūpnīcas aizņēmumam bankā. Straujais pasūtījumu kritums Latvijā un Krievijā bez darba var atstāt vairāk nekā pustūkstoti cilvēku.
Vasaras izskaņā “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” nosvinēja savu 150. pastāvēšanas jubileju. Vēl pirms trīs mēnešiem ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) savā apsveikumā ražotni esot nodēvējis par “vienu no reģionālās uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem”. Nu šis stāsts draud pārvērsties drāmā.
"Reālā situācija ir ļoti sarežģīta. Tā pat ir dramatiska. Es ļoti ceru, ka mēs kopā ar valdību atradīsim kādu risinājumu,” saka rūpnīcas pastarpinātais īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Osinovskis. "Mums lielākais zaudējums, protams, ir lokomotīvju zudums no “Krievijas Dzelzceļa”.
“Krievijas Dzelzceļš” vēsturiski ir devis remontēt lokomotīves. Pie mums tās nenonāk vien pēdējos divus gadus. Protams, tas saistīts ar to, ka KNAB darbojās kā zilonis trauku veikalā.
Tāpat tas saistīts ar sankcijām un politiskās situācijas pasliktināšanos,” skaidro Osinovskis. Viņš piekrīt arī “de facto” replikai, ka "viens no faktoriem tam, ka mums šo pasūtījumu nav” ir "Krievijas Dzelzceļa” vadības maiņa”.
Viens no bagātākajiem Igaunijas uzņēmējiem Osinovskis un bijušais “Krievijas Dzelzceļa” šefs Vladimirs Jakuņins pērn tikās bijušā “Latvijas Dzelzceļa” vadītāja Uģa Magoņa 50. dzimšanas dienas svinībās Rundāles pilī. Simboliski to var uztvert par trijotnes zvaigžņu stundu. Pēc tam divi no viņiem savus amatus zaudēja, kā rezultātā, visticamāk, cieta arī Osinovska bizness.
Ienākumi no pasūtījumiem Latvijā pēdējos gadus bija gana stabili. Turpretim Krievijā pirms četriem gadiem izdevās nopelnīt 21,2 miljonus eiro, taču pērn tie bija vien 4,7 miljoni eiro. Savukārt Latvijā ienākumi vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā bija gan pirms četriem gadiem, gan pērn. Iespējams, situācija šobrīd jau ir pasliktinājusies. Nule kā noslēdzies viens no redzamākajiem pasūtījumiem Latvijā – dīzeļvilcienu modernizācija. Taču jaunas uzvaras daudzmiljonu konkursos nav gūtas.
Osinovskis gan izvairās komentēt to, vai iemesls tam ir Magoņa zaudētais amats “Latvijas Dzelzceļā”. Abi kungi šobrīd atrodas uz viena apsūdzēto sola - viens par kukuļdošanu, otrs par kukuļņemšanu saistībā ar “LDZ ritošā sastāva serviss” iepirkumu. "Mēs ražojam trīs tūkstošus dažāda veida rezervju daļu, tostarp dzelzceļam. Remontējam tādu tehniku, ko neviens cits tūkstoš kilometru rādiusā no mums izdarīt nevar. Tāpēc mēs saņēmām no “Latvijas Dzelzceļa”, precīzāk, no tā meitas kompānijas “LDZ ritošā sastāva serviss” tikai tādus pasūtījumus, ko viņi paši nevarēja izdarīt,” izvairīgs ir Osinovskis.
Šobrīd “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” lūdz valsts garantiju, lai saņemtu kredītu no bankas 10 miljonu eiro apmērā ar termiņu uz 15 gadiem. Tas būtu nepieciešams, lai uzņēmums varētu ieguldīt attīstībā un jaunu produktu izveidē. "Valsts ar savām garantijām nemētājas,” strikts ir Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). "Tas ir viennozīmīgi jāsaprot. Valsts var palīdzēt ar atsevišķām programmām tiem, kas paliek tajā brīdī sociāli neaizsargāti.
Var runāt par atsevišķām programmām strādājošajiem, bet nav tāda prakse arī Eiropas Savienībā, ka vienkārši pēc iesnieguma tiek dotas valsts garantijas. Tāds jautājums ir jāizslēdz.”
Turklāt izsniegt valsts galvojumus liedz arī šā brīža normatīvie akti. Proti, galvojumu nevarot saņemt privātie uzņēmumi, kā arī tie, kuros valstij vai pašvaldībai pieder mazākums. Līdz ar to “Liepājas Metalurga” scenārijs neesot iespējams.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) norāda, ka "iepriekš tāda pieredze ir bijusi, bet es kopumā esmu diezgan skeptiska pret valsts garantiju izsniegšanu. Mums ir bijusi diezgan bēdīga pieredze ar šādu atbalsta formu. Protams, diezgan liels cilvēku skaits ir uzņēmumā nodarbināts un tas ir iemesls, kāpēc valdībai ir gan emocionāla, gan praktiska interese vismaz lūkot, kā un vai var palīdzēt.”
Šobrīd rūpnīcā nodarbināti 540 cilvēki. Pēdējo gadu laikā darbinieku skaits samazinājies divas reizes. Turklāt viskrasākās pārmaiņas rūpnīcā strādājošie piedzīvoja tieši šogad. "Mums oficiāli ir trīs darba dienu nedēļa,” atzīstas “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcas” valdes priekšsēdētājs Aivars Keskula.
Jaunu un ilgtermiņa pasūtījumu iztrūkums var apdraudēt rūpnīcas turpmāku darbību. Turklāt nav zināms, vai tur strādājošajiem izdotos atrast jaunu darbu. Jau šobrīd bezdarba līmenis Daugavpilī ievērojami pārsniedz vidējos bezdarba rādītājus valstī – katrs desmitais šeit dzīvojošais ir bez darba (10,8%), reģionā bezdarba līmenis ir vēl augstāks (17,4%).
Tādēļ pilsētas mērs cer, ka valsts rūpnīcu no bankrota paglābs. Tā reiz jau esot noticis. "2000.gadā uzņēmumam bija piešķirta palīdzība no valsts, notika sociālā nodokļa kapitalizācija. Tur bija runa par nedaudz vairāk nekā 2 miljoniem latu,” norāda Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (“Latgales partija”). "Prakse parādīja, ka bija vērts palīdzēt uzņēmumam, izvērtējot konkrēto situāciju, es ceru, ka arī tagad atradīsies pamatojums, lai sniegtu palīdzību uzņēmumam.”
Bez nepieciešamās valsts garantijas Osinovskim ir vēl kāds iespējamais risinājums: valsts un pašvaldību uzņēmumu iepirkumos turpmāk nevajadzētu pieprasīt “iepriekšēju pieredzi”.
Visticamāk, šāda ideja radusies tādēļ, ka “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai” nav nepieciešamās pieredzes, lai uzvarētu tramvaju iepirkumos Rīgā un Daugavpilī. "Šodien mums jau ir lieliska pieredze ar dīzeļvilcieniem, tagad mēs gribam iegūt pieredzi ar tramvajiem, iegūt pieredzi ar elektrovilcieniem un tad mēs varam doties uz Eiropu. Protams, tikai uz tām valstīm, kurās nav sava ražotāja. Nekad tu neaiziesi uz Čehiju pārdot tramvajus, bet čehi pie mums var atnākt, lai gan mēs arī varētu saražot tādus tramvajus - vēl labākus nekā viņi,” norāda Osinovskis.
Tomēr maz ticams, ka šāda ideja varētu gūt plašāku atbalstu sabiedrībā. Kaut vai tāpēc vien, ka dīzeļvilciena modernizācijas projektu amatpersonas un politiķi uzskata par neveiksmīgu. Tajā būtiski tika kavēti beigu termiņi, iespējams, daļēji zaudēta Eiropas Savienības fondu nauda un īsā laika periodā veikti desmitiem garantijas remonti.
