Nozarē prognozē ārvalstu tūristu pieaugumu Kurzemes piekrastē

Piekrastes tūrisma uzņēmēji Kurzemē joprojām atrodas labvēlīgos apstākļos. Arī šogad tūristu plūsma ir stabili augsta, un dažviet par uzstādīti apmeklētāju rekordi. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo pandēmijas gadu, situācija ir līdzīga, gan ar nelielu kritumu, jo izpalika pērnā gada tā sauktais Baltijas tūristu burbulis. Tajā pašā laikā aktīvāki paliek ārvalstu tūristi. Eksperti Eiropā spriež, ka tūrisma nozare kopumā varētu atgūties 2023. gadā.

Nozarē prognozē ārvalstu tūristu pieaugumu Kurzemes piekrastē
00:00 / 04:29
Lejuplādēt

Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja valdes locekle Sintija Pusaudze pastāstīja, ka kopumā aizvadītā tūrisma sezona ir līdzīga 2020.gadā piedzīvotajam, izņemot ārkārtīgi lielo lietuviešu pieplūdumu gan Liepājā, gan tuvākajā apkārtnē.

„Tā kā 1. jūlijā ES atvēra robežas visiem ceļotājiem, tad pie mums ieradušies viesi no 70 dažādām pasaules valstīm. Latvijas ceļotāji ir turpinājuši atbalstīt tūrisma uzņēmējus un ceļojuši iekšzemē. Joprojām ir pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir + 17%, un + 52% salīdzinot ar 2019. gadu, kas bija labs nozarē,” stāstīja Pusaudze.

"Lavender Beach villa" ziemā

Lavandervillas saimniece Zane Gusta ar ģimeni izveidojusi jaunu tūrisma piedāvājumu "Lavender Beach villa", kas atrodas Saraiķos un piedāvā apskatīt arī lavandas laukus pie jūras. Gusta pastāstīja, ka šogad piedzīvots apmeklētāju rekords.

Cilvēkus arvien vairāk interesē dabas tūrisms un nomaļas vietas, kā arī ceļošana nelielās grupās.

„Bija interesanti novērot, ka šogad vairākas tūrisma aģentūras, privāti uzņēmumi apsekoja zemniecību ar vēlmi organizēt mazās individuālās tūres. Ir parādījies pieprasījums gan lielajās pilsētās, gan kaimiņvalstīs, ka vēlas apmeklēt vietas mazās grupās. Autentiskas vietas, lai tie nav populāri objekti, par ko varam izlasīt Vikipēdijā vai tūrisma ceļvežos,” par saviem novērojumiem stāstīja Gusta.

Ja salīdzina ar pagājušo gadu, tad kopumā Kurzemē lielas izmaiņas tūristu plūsmā nav novērojamas. Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis apzinājis tūrisma uzņēmējus Talsos, Ventspilī, Jūrkalnē un citviet.

„Turpinās tas pats, kas pandēmijas sākumā. Ir nozīme tam, vai objekts ir pilsētā, vai laukos pie ūdeņiem. Nomaļākās vietās naktsmītnes rezervē vairāk. Ir vairāk dabas un mazāk kovids, vai, kā daži atzinās, ir iespēja pulcēties vairāk nekā vienai mājsaimniecībai. To mēs nezinām un neveram skaļi pateikt,” stāstīja Gustovskis.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja valdes locekle Pusaudze norādīja, ka pandēmijas laiks ievieš korekcijas un devis arī savu labumu. Nekad iepriekš nav bijušas tik plašas iespējas reklamēt sevi visā pasaulē, piedaloties dažādās izstādēs virtuāli.

Viņa prognozē, ka tieši Kurzemes piekraste nākotnē varētu kļūt par vienu no populārākajiem galamērķiem Skandināvijas un Eiropas tūristiem.

„Pēc līdzdalības vismaz 15 kontaktbiržās un tūrisma izstādēs tiešsaistē, kas ir pandēmijas bonusi Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojam, mēs no tūrisma profesionāļiem visā pasaulē esam sapratuši, ka 2019. gada ārvalstu tūristu apjomu mēs varētu sasniegt 2023. gadā. Līdz ar to mēs prognozējam ārvalstu tūristu pieaugumu nākošajā gadā, taču ne tik lielu kāds tas bija pirms pandēmijas,” stāstīja Pusaudze.

Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustovskis ielūkojās nākotnē, par ko runā starptautiskā sabiedrībā un kas tieši ietekmēs arī vietējos tūrisma uzņēmējus: „Tiek sagatavots dokuments, kas nosaukts - „2030 Agenda” – jaunās tūrisma tendences pēc kovida. Tūrisma attīstībai tiek iezīmēta trīs virzieni – zaļais tūrisms, digitālais tūrisms un atkopšanās tūrisms.”

Tieši šie virzieni nākotnē tiks visvairāk atbalstīti no ES fondu līdzekļiem. Liela nozīme būt digitāliem rīkiem, kas ļaus precīzi noteikt tūristu plūsmu objektos un novirzīs uz vietām, kur tūristu ir mazāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt