Piedaloties Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola pievērsa uzmanību tam, ka Inčukalna krātuvē ir liels krājuma apjoms, kas novērš iespējamos piegāžu pārtraukuma riskus.
Savukārt energokompānijas "Latvenergo" ražošanas direktors Māris Kuņickis norādīja – uzņēmumam joprojām ir interese par krātuves izmantošanu uzņēmuma ražošanas vajadzībām.
“Dabasgāzes cenu mēs zinām par tekošo mēnesi un prognozi par diviem mēnešiem uz priekšu. Līdz ar to mums kā lielam ražotājam, ja mēs gribam kādam lielam elektroenerģijas patērētājam pārdot kontraktu ar fiksētu cenu, tad mums nav iespēju otrā pusē nofiksēt savu ražošanu, jo mēs nevaru nofiksēt šo gāzes kontraktu.
Trešās puses pieejas noteikumi un nākotnē iespēja uzglabāt gāzi dotu mums iespēju nevis vadīties pēc tekošās cenas, bet tajos mēnešos, kad gāzes cena ir lēta [..], mēs varam nofiksēt zināmu gāzes apjomu par zināmu cenu.
Un līdz ar to mēs zinām, cik elektroenerģijas par šo cenu varam saražot. Viens ir gāzes cena un konkurence, bet otrs ir pieeja infrastruktūrai, kas dotu mums daudz lielāku fleksibilitāti elektroenerģijas ražošanā,” skaidroja Kuņickis.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, pirmajā lasījumā akceptēja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz principus dabasgāzes tirgus atvēršanai no 2017.gada 3.aprīļa, kā arī uzņēmuma AS "Latvijas gāze" sadalīšanas nosacījumus.
Tikmēr "Latvijas gāze" norāda, ka neiestājas pret tirgus liberalizāciju, taču norāda - politiķu virzītie grozījumi varot sadārdzināt dabasgāzi un apdraudēt Latvijas apgādes drošību.
Savukārt Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Ivars Ščerbickis pauda bažas par to, ka jaunie likuma grozījumi var mazināt apgādes drošību, jo tirgotāju ieinteresētība Inčukalnā uzglabāt pietiekami daudz gāzes šobrīd ir nepietiekama.
