Grīziņkalns šobrīd ir viena no dinamiskākajām Rīgas apkaimēm, kas populāra arī cilvēku vidū, aug mājokļu cenas, parādījušies jauki restorāni un arī iedzīvotāji ir aktīvi – 2022. gada beigās nodibinājās Grīziņkalna apkaimes biedrība, kas pagājušogad izlēma piedalīties Līdzdalības budžeta projektu konkursā, kur bija iespēja iegūt 70 000 eiro finansējumu kāda projekta realizēšanā. Iedzīvotāji izlēma labiekārtot laukumu, ko tautā sauc par "Pusapli", kas ir sava veida saliņa Jāņa Asara un Pērnavas ielas krustojumā ar asfaltētu ieloku, kur šobrīd tiek novietotas automašīnas un ir arī liels vides reklāmas stends.
Šajā skvērā tagad svētdienās notiek mājražotāju tirdziņi. Savu ideju Grīziņkalna biedrība iesniedza Rīgas domei. Grīziņkalna apkaimes biedrības valdes locekle Marta Kotello, kas ir arī arhitekte, stāstīja, ka projekts iesniegts pagājušajā pavasarī, domes departamenti visu vasaru apkopojuši atzinumus, vasaras beigās projekts atzīts par labu esam un virzīts uz iedzīvotāju balsošanu. Tā notika oktobrī, un "Pusapļa projekts" iekļuva starp 10 labākajiem un saņēma finansējumu.
Vīzija – šībrīža bedrainā asfalta vietā būtu apzaļumots laukums, soliņi, koki. Decembrī notikusi tikšanās pilsētas arhitekta birojā, kur jau sākta projekta detalizācija.
Apkaimes biedrība neredz iespēju kompromisam
Par to, ka vienlaikus pagājušā gada 19. decembrī Rīgas dome noslēgusi līgumu ar komersantu "Latvenergo", lai šajā vietā iekārtotu četras elektroauto uzlādes stacijas, Grīziņkalna biedrība uzzinājusi tikai pagājušajā piektdienā un paudusi satraukumu par to.
Grīziņkalna apkaimes biedrības pārstāve Kotello sacīja: "Tēma ir labiekārtots laukums, kas ir domāts kājāmgājējiem. Elektroauto uzlādes stacija kājāmgājējiem paredzētā lakuma vidū ir pilnīgā pretrunā ar loģiku. Tā ir ātrās uzlādes stacija, tātad tā nebūs vieta, kur es varētu lādēt auto pa nakti. Noteikti esam pret elektroauto uzlādes stacijām, bet piedāvājam izskatīt citus variantus, kur šo staciju izveidot."
Kompromiss nav iespējams, sacīja apkaimes biedrībā. Proti, tirgus un uzlādes stacijas šajā vietā nevar pastāvēt līdzās.
"Man ir grūti teikt, kāpēc ir tāda pretestība. To man ir grūti atbildēt, kāpēc tā. Droši vien vieglāk iet uz kompromisu. Šeit, šajā gadījumā kompromiss neder, līdz ar to ir tāda rīvēšanās," pauda Kotello.
Grīziņkalna biedrība rosinājusi, ka staciju var izveidot, piemēram, Valmieras ielā 1, kur ir liela autostāvvieta, bet situācija ir jārisina Rīgas domei, jo tas ir juridisks jautājums – līgums ar
"Latvenergo" par četrām uzlādes stacijām jau ir noslēgts.
"Latvenergo" un Rīgas dome tomēr cer uz plānu salāgošanu
Piektdien uz tikšanos Grīziņkalnā bija ieradies arī "Latvenergo" Baltijas Elektrotransporta uzlādes tīkla direktors Ansis Valdovskis, kurš uzsvēra, ka elektroauto ir nākotnes risinājums un uzlādes staciju Rīgā nepietiek, ieguvēji būšot paši Grīziņkalna iedzīvotāji, jo rajona mieru netraucēs motoru rūkoņa. Vienošanās ar Rīgas domi par četru uzlādes staciju izveidošanu "Pusapļa" skvērā esot panākta jau 2021. gadā.
Valdovskim savukārt pārsteigums bija iedzīvotāju ieceres šajā teritorijā, bet viņš izteica cerību, ka tās varēs salāgot ar "Latvenergo" plāniem.
"Latvenergo" puse diskusijā ieņēma novērotāja lomu, un uzsvēra, ka saruna jārisina apkaimes biedrībai un pašvaldībai. Atbildot uz biedrības aicinājumu meklēt alternatīvas vietas uzlādes staciju izveidei, uzņēmums akcentēja, ka teritorijas nomas tiesības ir ieguvis publiskā izsolē un uz citām vietām neskatās.
Bija ieradušies arī Rīgas Domes pārstāvji, no kuriem aktīvākais runātājs bija Gatis Štolcers no Apkaimju iedzīvotāju centra, kurš arī izteica cerību, ka tiks rasts kāds kompromiss.
Domē neredz iespēju ātram situācijas atrisinājumam
Dome šādu sarunas iznākumu jau gaidīja un norādīja, ka pie konkrēta risinājuma ātri nenonākt, jo uz plāniem šajā vietā pirmais bijis "Latvenergo". Strīds radies arī tāpēc, ka apkaimes šī brīža plāni ir lielāki nekā tad, kad Grīziņkalna tirgus projekts izveidots, sacīja pašvaldības pārstāvis.
"Mēs noteikti arī atbalstām vietas, kur respektīvi radīt apkaimēm vietas, kur pulcēties tās iedzīvotājiem, biedrībām, nevalstiskajiem, tirgotājiem, jebkuram sabiedrības loceklim, kur sanākt. Un no šādas perspektīvas – šī vieta pirmšķietami ir laba," pauda Štolcers.
Rīgas dome norādīja, ka gala lēmuma pieņemšana ir vietvaras pusē. Sarunas starp iesaistītajām pusēm vēl noteikti būs, bet nav zināms, kad un kādas. Tikmēr apkaimes biedrība turpinās plānot teritorijas labiekārtošanu un aicina apmeklēt tirgu.
