Panorāma

Novadu reforma – finiša taisnē

Panorāma

Lielbritānijā gatavojas imigrācijas punktu sistēmai

Naudu budžetam meklēs mikrouzņēmumos

Naudu budžetam meklēs mikrouzņēmumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Jau drīzumā kārtējais pārbaudījums valdošajai koalīcijai – diskusijas par izmaiņām nodokļu sistēmā. Valdība šodien uzklausīja virkni dažādu priekšlikumu, un jau tagad skaidrs, ka kompromiss nenāks viegli. Toskait par izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā (MUN). Tās iecerētas visai pamatīgas un varētu ievērojami samazināt šādi nodarbināto skaitu.

Vienošanās par konkrētām izmaiņām nodokļu sistēmā valdības partiju vidū vēl nav, bet Finanšu ministrija (FM) apkopojusi koalīcijas partneru priekšlikumus šajā jomā. Piemēram, piedāvāti pat seši dažādi varianti neapliekamā minimuma palielināšanai. Atkarībā no izvēlētā varianta  valstij tas varētu izmaksāt no nepilniem 40 līdz teju 150 miljoniem eiro. Cits priekšlikums darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai – mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Tam no budžeta būtu nepieciešami pat 200 miljoni eiro. Vēl arī piedāvāts visai ievērojami celt pabalstus par bērniem, kas valstij varētu izmaksāt līdz nepilniem simt miljoniem eiro.

Visas iespējamās izmaiņas ir ar ievērojami negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, respektīvi, to īstenošanai būs nepieciešama papildu nauda. Kur to atrast – FM informatīvajā ziņojumā kā viens priekšlikums minētas izmaiņas MUN.

"Nav noslēpums, ka šis nodokļu režīms tika izmantots shēmošanām un algu optimizācijai," saka finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"). Lai to mainītu, FM piedāvā no 40 uz 20 tūkstošiem eiro samazināt gada apgrozījumu, līdz kādam drīkst darboties MUN režīmā. Tāpat arī tajā vairs nedrīkstētu būt pieci, bet tikai viens pats darbinieks. Savukārt nodokļu likme, darbojoties šajā režīmā, pieaugtu - no 15% uz 25%. Tāpat divreiz vairāk nekā iepriekš būtu jāmaksā par apgrozījuma pārsniegumu. Tam visam klāt vēl ieviesta arī jauna 20% likme mikrouzņēmuma sniegtā pakalpojuma saņēmējam, ja tā ir juridiska persona, tātad pēc būtības režīms tiek pielīdzināts vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.

"Izmantojot to labo, kas ir – uzņēmējam vienkārša grāmatvedības uzskaite, komunikācija ar Valsts ieņēmumu dienestu," norāda Reirs.

Pēc 2018. gada datiem mikrouzņēmumu nodokļu režīmā strādāja katrs desmitais strādājošais jeb aptuveni 85 tūkstoši cilvēku. Vidējā alga – tikai 530 eiro, tātad arī sociālās iemaksas ļoti mazas. Plānots, ka pēc reformas varētu pazust aptuveni trīs ceturtdaļas visu mikrouzņēmumu un tajos strādājošo skaits samazināties pat par 80%. "Ja cilvēki atgriezīsies atpakaļ vispārējā režīmā, fiskālais efekts varētu būt no 60-70 miljoni eiro," uzskata Reirs.

Diskusijas gaidāmas ne tikai par šo, bet arī, piemēram, par nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļiem virknei preču un pakalpojumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti