PVN piemērošanu mājas apsaimniekošanas maksai nosaka Eiropas direktīva, norāda Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare–Pilka. “Mēs par to zinājām jau no iestāšanās Eiropas Savienībā, bet šis regulējums bija saglabāts. Mums bija privatizēti un neprivatizēti dzīvokļi un vienāds nodokļu režīms. Tika nolemts, ka visiem apsaimniekošanas pakalpojumiem mēs nodokli turpināsim nepiemērot. Bet sagaidījām pagājušajā gadā paziņojumu no Eiropas Komisijas, ka mēs neievērojam direktīvas prasības un mums jāmaina regulējums vai arī pret Latviju būs ierosināta pārkāpumu procedūra,” skaidro ierēdne.
PVN 21% apmērā par mājas apsaimniekošanas pakalpojumiem tiks piemērots no nākamā gada 1.jūlija. Finanšu ministrijā uzsver, ka māju apsaimniekotājiem jānodala apsaimniekošanas maksa no citiem maksājumiem: “Piemēram, ir notikuši kādi mājas siltināšanas pasākumi, un tagad apsaimniekotājs no iedzīvotājiem kādu laika periodu iekasē jau par sen saņemtu siltināšanas pakalpojumu samaksu, lai norēķinātos ar kredītiestādēm, kas deva finansējumu. Līdz ar to šim pakalpojumam nodoklis vairs nav piemērojams. Viņš vienkārši iekasē 5-10 eiro mēneši, un PVN tajā pakalpojumā jau ir. PVN šai summai virsū nav jāliek.”
Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis kritizē valdības lēmumu par apsaimniekošanas maksas palielināšanu.
Viņš uzskata, ka cilvēkiem jau tā ir zema maksātspēja, un brīdina, ka likumu varēs arī apiet un tas nozares attīstību.
“Diemžēl daudzdzīvokļu mājās nedzīvo turīgākā cilvēku daļu, un ar esošajiem komunālajiem maksājumiem un visām pārējām mājas uzturēšanas lietām ne vienmēr visi cilvēki tiek galā. Otra lieta, ka ļoti liela daļa pārvaldīšanas biznesā var strādāt arī nelieli uzņēmumi, biedrības, kuri nav PVN maksātāji. Līdz ar to šāda normas ieviešana prasīs lielu atšķirību maksājumos pie dažādiem pārvaldniekiem. Tas nav īsti pareizi, ja mēs valstī veidojam kārtējo situāciju, kurā, shēmojot un sataisot virkni mazus uzņēmumus, varam apiet nodokļu maksājumu. Nopietna uzņēmumu attīstība ilgtermiņā praktiski nenotiek,” saka Beikmanis.
Tāpat PVN būs jāmaksā arī komerciālu kultūras pasākumu rīkotājiem. Solvita Āmare–Pilka no Finanšu ministrijas skaidro, ka zemāka PVN likme varētu tikt piemērota komerciāliem kultūras pasākumiem: “Tiem pasākumiem, kuriem biļešu tirdzniecība sākta jau šajā gadā, baudīs to pašu nodokļu režīmu, kas spēkā šajā brīdī. Un tikai tie, kas sāks organizēties pēc nākamajā gadā pēc biļešu tirdzniecības piemēros šo nodokli.”
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Zakevica stāsta, ka PVN nebūs jāmaksā sociālā labuma organizācijām un valsts kultūras iestādēm. To starpā Latvijas Nacionālais teātris, Rīgas Jaunais teātris, Dailes teātris, Leļļu teātris, Daugavpils teātri, Valmieras drāmas teātris, Mihaila Čehova krievu drāmas teātris. Kā arī no nodokļa tiks atbrīvotas kultūras jomā ieguvušās sabiedriskā labuma statusu organizācijas, piemēram, Jaunā teātra institūts.
PVN piemērošana mājas apsaimniekošanas maksai un kultūras pasākumiem nesīs labumu valsts budžetā. Nākamajā gadā tie varētu būt 9,3 miljoni par māju apsaimniekošanu un 3,1 miljons par kultūras pasākumiem.
Finanšu ministrijā noraida pārmetumus, ka valsts domā tikai par budžeta palielināšanu, ne iedzīvotājiem: “Valsts šeit ir iespiesta stūrī. Tā ka tāds pārmetums īsti ir nevietā. Jo cik ilgi valsts varēja, tik ilgi savus iedzīvotājus pasargāja no aplikšanas ar šo nodokli.” Par vēl gan ir jālemj Saeimai.
Jau vēstīts, ka valdība vienojās par 21% pievienotās vērtības nodokļa likmi ēku apsaimniekošanai.
