Jau tagad ir skaidrs, ka nākamgad būs lielāks nodoklis degvielai. Pēc akcīzes nodokļa likmes palielināšanas degvielas mazumtirdzniecības cena kopā ar pievienotās vērtības nodokli augs par vienu eirocentu litrā dīzeļdegvielai un par trim - benzīnam un autogāzei.
Ar lielākiem izdevumiem jārēķinās arī smēķētājiem. Turpmāk kilograms tabakas lapu maksās par diviem eiro un 51 vienu centu vairāk nekā tagad.
Dārgāki kļūs arī alkoholiskie dzērieni. Atkarībā no to stipruma litrs dzēriena sadārdzināsies robežās no pieciem līdz 18 centiem.
Jūtamāks izmaksu pieaugums gaidāms daudzdzīvokļu namu iemītniekus. Turpmāk 21% pievienotās vērtības nodokļa likme tiks piemērota arī ēku apsaimniekošanai.
Tāpat dārgākas kļūs arī kultūras pasākumu biļetes. Ja pasākumu organizatori, piemēram, no izrāžu vai koncertu rīkošanas gribēs gūt peļņu, arī viņiem būs jāmaksā 21 procentu liels pievienotās vērtības nodoklis.
Ar lielākām izmaksām jārēķinās arī tiem cilvēkiem, kuri savas darba mašīnas izmanto privātajām vajadzībām. Nākamgad šī nodokļu likme atkarībā no mašīnas motora tilpuma augs robežās no 1,7 līdz 3,3 eiro gadā.
Lielāki izdevumi nākamgad būs arī uzņēmējiem. Pretēji solītajam valdība tomēr nesamazinās iedzīvotāju ienākuma nodokli par vienu procentpunktu un tas paliks 23% līmenī.
Līdztekus tam valdība ieviesīs solidaritātes nodokli algām, kuras ir lielākas par 4000 eiro. Proti, pārmaksātās sociālās apdrošināšanas iemaksas nonāks valsts budžetā. Tiesa, tas gan šo algu saņēmējiem neļaus cerēt uz ievērojami lielākām pensijām vai pabalstiem, jo attiecībā uz to apmēru ierobežojumi saglabāsies.
Ar lielākiem dividenžu maksājumiem budžetā jārēķinās arī valsts kompānijām. Nākamgad tām no pērnā gada peļņas būs jāmaksā nevis 70%, kā tas ir šobrīd, bet jau 90%.
Tieši sociālo iemaksu griestu atcelšana, ko valdība nosaukusi par soli pretim nevienlīdzības mazināšanai, līdz šim raisījusi ne tikai uzņēmēju organizāciju, bet arī arodbiedrību nepatiku. Skeptiski par šī soļa jēgu ir arī ekonomisti, norādot, ka cerētie ieņēmumi līdz valsts maciņam var neatnākt.
BICEPS pētniece Anna Zasova norāda, ka “netiek ņemts vērā, ka cilvēki mainīs savu uzvedību, reaģējot uz solidaritātes nodokli; nevar pieņemt, ka cilvēki ar augstām algām gribēs maksās šo nodokli, jo daļu algas viņi var saņemt kā ienākumus no dividendēm vai kapitāla”.
“Īstenībā, ja skatāmies uz solidaritātes nodokli, tad apliekamie ir zināmi pat pēc vārdiem. Tos var noķert un skatīties, kas notiek ar viņu ienākumiem – vai ir pazīmes par slēpšanu, vai nav. Manuprāt, problēma ir tāda, ka šajā nodoklī mēs nodarbojamies ar tiem iedzīvotājiem, kas savus ienākumus legāli uzrāda, bet tos, kam tie ir nelegāli, tos nenoķer!” uzskata “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Savukārt strādājošo ieguvums no nākamā gada budžeta izpaudīsies minimālās algas kāpumā par 10 eiro no pašreizējiem 360 līdz 370 eiro pirms nodokļu nomaksas, kā arī ar nodokļiem neapliekamā minimuma pieaugumā par 10 eiro līdz 85 eiro.
No nākamā gada plānots ieviest arī diferencēto neapliekamā minimuma likmi, kas lielāko algu saņēmējiem būs mazāka, bet mazāko - augstāka. Tiesa, vēl nākamgad visiem iedzīvotājiem minimums tiks piemērots 85 eiro apmērā un, ja zemo algu saņēmēji vēlēsies atgūt savu minimumu pilnā apmērā, viņiem gada beigās būs jāiesniedz nodokļu deklarācijas. Savukārt atmaksa gaidāma vien 2017. gadā.
Kaut valdības vadītāja Laimdota Straujuma (“Vienotība”) uzsver – šis budžets ir solis pretim sociālās nevienlīdzības mazināšanai, ekonomisti par to ir kritiski. Viņi uzsver – ja valdība gribētu palielināt nodokļu ieņēmumus un mazināt nevienlīdzību, pareizākais būtu celt nekustamā īpašuma un kapitāla pieauguma nodokli. Savukārt sociālo iemaksu griestu atcelšana var vairot ienākumu slēpšanu.
“Ja skatāmies, kā tas ir salikts, tad galvenais objekts, par ko ir staipīšana, ir algas, bet tas ir viens no iespējamiem variantiem, bet nebūt ne labākais. Ir virkne citu lietu, ko valsts budžeta ietvaros varētu darīt. Ja mēs runājam par ieņēmumiem, tad ir arī cita veida ienākumi, ne tikai algots darbs. Turīgākajiem algas nav galvenais veids, uz nekustamo – tur arī pārbībes nav. Nākamajam gadam budžets sakasīts ir, bet tieši to pašu mēs darīsim arī attiecībā uz 2017.gada budžetu. Līdz ar to ilgtermiņa skatījuma uz budžetu nav un naudiņas būs mazāk,” uzskata Kazāks.
Ekonomisti ir vienisprātis – šie pasākumi nākamgad aizvien neļaus sasniegt vēlamo nodokļu ieņēmumu līmeni. Kaut vēl vakar premjere Laimdota Straujuma par kapitāla pieauguma un nekustamā īpašuma nodokļa likmju pieaugumu solīja lemt jau 2017. gada budžeta sagatavošanas laikā, ekonomisti ir pārliecināti, ka šīs diskusijas nebūs vieglas, jo pietuvojušās būs pašvaldību vēlēšanas.
