Krievijas agresīvā rīcība Ukrainā un Maskavai par to piesolītās Rietumvalstu ekonomiskās sankcijas Latvijas tautsaimniecību var ietekmēt būtiski, par to nešaubās arī valdības algoti eksperti. Pagaidām gan analīzei izmantojamas informācijas tikpat kā nav un var tikai zīlēt sliktākos scenārijus.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji atzīst, ka šī gada iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kas lēsts 4,5% robežās noteikti nāksies koriģēt uz leju, un tuvākie mēneši jau rādīs, cik lielā mērā. No tā arī būs atkarīgs, kā pildīsies nodokļu plāns un tālāk pa ķēdi ietekmēs valsts budžetu. Tādējādi elektroenerģijas tirgus atvēršanas pārcelšana varētu arī nebūt starp nākamā gada sākuma lielākajām nelaimēm.
Vai tas būs šoks? To redzēsim. Protams, inflācija šogad būs jāpārrēķina uz leju, bet nākamgad tas nelielu inflācijas pieaugumu raisīs noteikti,” saka Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs.
Privātā sektorā analītiķi uzskata, ka mūsu valdībai pat bez liela ekonomiskā kara Eiropai ar Krieviju ir jau gaidāmas problēmas izpildīt budžetā ierēķinātos nākotnes izdevumus, piemēram, pensiju indeksācijai. Ja ne šogad, tad nākamgad jau būs jādomā, kam mazināt izdevumus vai kurus nodokļus celt. Elektrības tirgus liberalizācijas atlikšanu var uztvert, tāpat kā pārceltu vizīti pie zobārsta – sāpēs vienalga.
Kaut kas dramatiski mainīties nevar. Ja nākamgad pasaulē būs elektrības cenu kāpums, protams, mēs to jutīsim, bet kāpums mums būtu arī šogad. Līdz ar to atšķirības nav,” saka „Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Pašvaldības, uz kuru budžetiem gulsies no elektrības rēķinu pieauguma cietušo trūcīgo mājsaimniecību atbalsts, norāda, ka šobrīd valsts atvēlētie līdzekļi cenu kāpuma kompensācijai nepietiktu ne šogad, ne vēl jo vairāk nākamgad. „Šobrīd starta tarifu izmanto 500 000 mājsaimniecību, atbalsts paredzēts 127 000, arī viņiem šie pieci eiro mēneši nešķitīs nekas nopietns,” saka Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.
Pašvaldību savienības pārstāvis atgādina, ka aizvien valstī nav korekta uzskaite, cik īsti ir par trūcīgām atzīstamu mājsaimniecību. Aptuvenas aplēses liecina, ka vismaz divreiz vairāk nekā šobrīd nosauktie 127 000, kas varēs pretendēt uz pieticīgo atbalstu.
