Eiro fokusā

ES atbalsts uzņēmējiem Covid krīzes apstākļos

Eiro fokusā

Kultūras iestādes Latgalē meklē risinājumu, lai pārdzīvotu šo laiku

Mājsaimniecību aktivitāte elektroenerģijas tirgū arvien ir neliela

Latvijas mājsaimniecību aktivitāte elektroenerģijas tirgū arvien neliela

Pirms pieciem gadiem Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji var izvēlēties, no kura elektrības tirgotāja pirkt elektrību. Šobrīd elektrību mājsaimniecībām piedāvā 17 tirgotāji. Cik aktīvi mājsaimniecības iesaistījušās elektroenerģijas tirgū?

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedras pētnieks Reinis Āboltiņš vērtēja, ka pirmos divus gadus, līdz pat 2017. gadam sākumam, kad elektrības tirgū ienāca "Tet" jeb bijušais "Lattelecom", elektrības tirgū mājsaimniecību aktivitāte bija neliela un monopolu saglabāja "Latvenergo".

"Šķēršļi droši vien ir bijuši patērētāju pieradums un neziņa, kā tirgus darbojas. Tirgotāji piedāvā fiksētas cenas produktus, kas patiesībā izrādījušies krietni dārgāki.

Ir vēl kāds šķērslis, ko es saucu par universālā pakalpojuma lāstu. Proti – tās mājsaimniecības, kas 2015. gada janvārī nenoslēdza līgumu ne ar vienu tirgotāju, maksā par vienu kilovatstundu (kWh) fiksētu maksu, un tā ir pati dārgākā elektroenerģija, ko Latvijā var nopirkt," sacīja Āboltiņš

Tikai pēdējos gados "Latvenergo", kas elektrības tirgū darbojas ar zīmolu "Elektrum", klientu skaits samazinājies no 98% līdz 90% Latvijas mājsaimniecību. "Latvenergo" jau 10 gadus tirgo elektrību visās trīs Baltijas valstīs. Uzņēmuma pārdošanas direktors Uldis Mucenieks stāstīja par brīvā elektroenerģijas tirgus priekšrocībām.

"Tā noteikti ir lielāka izvēle un iespēja saņemt daudz labāku klientu apkalpošanas servisu. Treškārt, ir būtiski uzlabojies un dažādojies piedāvājumu klāsts. Ir klienti, kas pērk elektrību par biržai piesaistītu cenu, ir tādi, kas pērk par fiksētu cenu. Daļa aktīvi darbojas saules paneļu jomā, palīdzot šai industrijai attīstīties un visiem kopā kļūt ilgtspējīgākiem. Mēs darbojamies arī ārpus mūsu valsts robežām, lai vairāk nopelnītu un gūtu papildu pienesumu caur dividendēm. Igaunijā mēs apkalpojam 25 000 mājsaimniecību un 2 500 uzņēmumu. Lietuvā mēs esam lielākais elektroenerģijas tirgotājs pēc apkalpoto uzņēmumu skaita, līdz ar to ļoti cerīgi skatāmies uz nākošo gadu, jo arī Lietuvā beidzot ir pieņēmuši lēmumu atvērt mājsaimniecību tirgu brīvai konkurencei," sacīja "Latvenergo" pārstāvis.

Pērn elektrību Latvijas mājsaimniecībām sāka tirgot arī "Eesti Energia" meitas uzņēmums "Enefit" Tā valdes loceklis Krists Mertens vērtēja, ka tikai šobrīd atvērtais elektrības tirgus mājsaimniecībām kļūst aktīvāks. "Enefit" strādā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Polijā, Somijā un Zviedrijā. Skandināvijā elektrību uzņēmums tirgo arī mājsaimniecībām un šis tirgus ir visaktīvākais.

"Ja mēs skatāmies pēc statistikas, elektroenerģijas tirgotāju Latvijā gada laikā maina vidēji 6% mājsaimniecību. Somijā to dara 12%, bet Zviedrijā 15-20% mājsaimniecību.

Mums jāturpina izglītot mājsaimniecības par atvērtā tirgus priekšrocībām. Šobrīd ir pieejamas bezmaksas platformas, kur ātri un ērti var salīdzināt dažādu tirgotāju piedāvājumus. Kā zināms, šobrīd dramatiski nokritušās elektrības cenas tirgū, īpaši biržas cenas. Šobrīd šis produkts ir daudz izdevīgāks nekā fiksētās cenas produkts," sacīja Mertens.

Enerģētikas eksperts Āboltiņš stāstīja, ka, piemēram, Igaunijā mājsaimniecības elektrību daudz biežāk nekā Latvijā pērk par biržas cenām. Tam nepieciešami viedie skaitītāji, kas elektrības patēriņu fiksē reālā laikā. Izvēloties izdevīgāko risinājumu, mājsaimniecības ar lielāku elektrības patēriņu var ietaupīt pat 100 eiro gadā.

"Svarīgi pieminēt, ka mēs runājam par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu elektroenerģijas biržu "Nord Pool". Tā ir vieta, kur tiek noteikta elektroenerģijas cena, kādu mēs maksājam katru stundu, jo katrai stundai ir sava cena. Biržas vidējā cena ir bijusi krietni labāka nekā lielākā daļa no visiem fiksētās cenas piedāvājumiem. Protams, vasarā elektroenerģijas cena ir augstāka, ziemā un pavasarī zemāka nekā jebkurš fiksētās cenas piedāvājums. Teiksim, patērētājs, kurš mājsaimniecībā patērē virs 500 kWh un vairāk, tikai uz tā rēķina, ka ir cits līgums nekā šobrīd, var ietaupīt līdz 100 eiro gadā.

Lielākā problēma ir tā, ka cilvēki neiedziļinās un nenovērtē to, ka bieži vien par daudz ko pārmaksā," norādīja enerģētikas eksperts.

Āboltiņš arī atgādināja, ka krīzes laikā īpaši svarīgi ir domāt par to, kā taupīt līdzekļus. Katra mājsaimniecība, ja vien nav noslēgts līgums uz noteiktu laika periodu, reizi mēnesī – līdz 15. datumam, var mainīt elektrības tirgotāju un pakalpojumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti