Naftas eksportētāji turpinās pumpēt «melno zeltu» bez ierobežojuma

Naftas eksportētāju  organizācijas OPEC dalībvalstis svētdien sarunās Kataras galvaspilsētā Dohā nav panākušas vienošanos par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu. Biržas uz to reaģēja ar kārtējo naftas cenu samazinājumu. OPEC dalībnieki plāno vēlreiz lemt par ieguves apjomiem vasaras sākumā. 

Pēc pēdējā laikā pieredzētās naftas tirgus atgūšanās "Brent" jēlnaftas cena par barelu jau atkal draud nokrist zemāk par 40 dolāriem, ietekmīgākajam naftas kartelim nespējot vienoties par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu.

Sarunās Kataras galvaspilsētā Dohā to cerēja panākt liela daļa OPEC dalībvalstu, kā arī ārpus naftas karteļa esošās valstis, piemēram, Krievija, kurai zemās cenas radījušas nopietnas ekonomiskās problēmas. Tomēr lēmums netika pieņemts.

Kā skaidroja Saūda Arābija – tam būtu jēga tikai tādā gadījumā, ja to ievērotu arī ārpus karteļa esošās valstis, un pašlaik ir skaidrs, ka to darīt nav gatava viena no pasaulē lielākajām naftas eksportētājām – Irāna. Tā, pateicoties rietumvalstu vērstā sankciju režīma mīkstināšanai, pašlaik tikai sākusi atgriezties starptautiskajā naftas tirgū ar pilnu sparu.

Šī Irānas nostāja bija zināma jau iepriekš un Teherāna uz Kataru pat nenosūtīja savu delegāciju. Savukārt Irānas galvenā politiskā konkurente Tuvo Austrumu reģionā Saūda Arābija atteikusies parakstīt vienošanos, kurā Irāna nepiedalītos. Līdz ar to pārējām OPEC valstīm neatlika nekas cits, kā lemt par atgriešanos pie šī jautājuma vēlāk.

"Mēs vienojāmies, ka turpināsim konsultācijas un rīkosim vēl vienu tikšanos jūnijā. Ir skaidrs, ka ieguves apjomu iesaldēšana būs efektīva tikai tad, ja to ievēros arī valstis, kas nav OPEC dalībnieces,” sacīja Kataras enerģētikas ministrs Muhameds bin Salehs as Sada.

Eksperti norāda, ka naftas eksportētāji nespēja vienoties, vai viņu lēmums par ieguves apjoma iesaldēšanu būs saistošs arī Irānai, kura sanāksmē nebija pārstāvēta.

Par iesaldēšanu no karteļa valstīm iestājas Saūda Arābija un Katara, bet no valstīm ārpus OPEC – Krievija un Venecuēla. Pēc paziņojuma, ka sarunas Dohā izgāzušās, biržās kotēto naftas marku cenas saruka vidēji par 7%.

Pēc Irānas kodolprogrammas dēļ ieviesto starptautisko sankciju daļējas atcelšanas šā gada janvārī Irāna atsākusi eksportēt uz Eiropu, cenšoties atgūt zaudēto tirgus daļu. To cenšas nepieļaut Saūda Arābija, kas vēlas saglabāt tirgus līdera lomu un ir gatava pieciest zemās cenas. Tomēr tajā pašā laikā daudzi tirgus eksperti šaubās, vai ar to būs gana, lai naftas cenas ilgtermiņā turpinātu kristies.

Pašlaik naftas ieguve jau samazinājusies lielākajās ārpus OPEC esošajās naftas eksportētājvalstīs, tostarp Meksikā, Ķīnā un Krievijā, bet daudzi ASV eksperti lēš, ka naftas ieguves apjomu kritumu ASV varētu apturēt tikai cena, kas būtu tuvāka 50 ASV dolāriem par barelu.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti