Intervijā Latvijas Radio Mūrniece norādīja, ka budžeta pieņemšana ir pats svarīgākais Saeimas uzdevums rudens sesijas laikā. "Ceram, ka valsts budžets drīzumā varētu atnākt uz Saeimu. Nav tā, ka [budžeta] diskusijas notiek bez strīdiem. Tādi ir arī šogad. Par to deputāti runās daudz un runās aktīvi. Ceru, ka līdz 18. novembrim - valsts svētkiem - tas tiks pieņemts," pauda Mūrniece.
Parlamenta priekšsēdētāja uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžets ir vēsturiski lielākais. "Jāsaprot, ka visas vajadzības tiek samērotas. Valdība strādājusi, lai rastu samērību. Esmu gandarīta, ka ir pieaugums medicīnai, ir papildu 23 miljoni skolotāju algām, - astoņi miljoni Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm, celts neapliekamais minimums," teica Mūrniece.
KONTEKSTS:
Ministriju papildu budžeta pieprasījumi politiskajām prioritātēm pārsniedz 953 miljonus eiro, bet kopējais finansējums ir deviņas reizes mazāks – nedaudz vairāk par 100 miljoniem eiro. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 2. septembrī, paziņoja, ka visam naudas nepietiks. Tādēļ otrdien, 3. septembrī, liela daļa valdības sēdes tika veltīta tam, lai ministrijas sīkāk iepazīstinātu ar savām vajadzībām.
Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) – vairāk nekā 279 miljonus eiro. No tiem 120 miljoni nepieciešami mediķu atalgojumam, 17 miljoni – ambulatoro pakalpojumu pieejamības pilnveidei, vēl 14 miljoni – psihiskās veselības uzlabošanas plāna īstenošanai. Skaidrs, ka tam visam naudas nepietiks un ministrei nāksies pieņemt sāpīgus lēmumus – no kurām prioritātēm atteikties.
