Panorāma

«Tīrīga» tiekas ar apkaimju biedrībām

Panorāma

Panorāma

Ministrijas atsijā prioritāšu prioritātes

Ministrijas atsijā prioritāšu prioritātes nākamā gada budžetā

Skolotāju algas vai finansējums zinātnei? Rindu samazināšana slimnīcās vai medicīnas personāla atalgojums? Autoceļu sakārtošana vai subsīdijas sabiedriskajam transportam? Budžeta sarunas sasniegušas to stadiju, kad ministrijām jāizvēlas – kuras prioritātes būs prioritārākas par citām un kurām vēl būs jāpaciešas.

Ministriju papildu budžeta pieprasījumi politiskajām prioritātēm pārsniedz 953 miljonus eiro, bet kopējais finansējums ir deviņas reizes mazāks – nedaudz vairāk par 100 miljoniem eiro. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 2. septembrī, paziņoja, ka visam naudas nepietiks. Tādēļ otrdien, 3. septembrī, liela daļa valdības sēdes tika veltīta tam, lai ministrijas sīkāk iepazīstinātu ar savām vajadzībām.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) – vairāk nekā 279 miljonus eiro. No tiem 120 miljoni nepieciešami mediķu atalgojumam, 17 miljoni – ambulatoro pakalpojumu pieejamības pilnveidei, vēl 14 miljoni – psihiskās veselības uzlabošanas plāna īstenošanai. Skaidrs, ka tam visam naudas nepietiks un ministrei nāksies pieņemt sāpīgus lēmumus – no kurām prioritātēm atteikties.

"Ja būtu jāiet ar skalpeli pa šo prioritāšu sarakstu, tad algas, protams, paliktu tā pozīcija, no kuras atkāpe nav iespējama. Tāpat arī kompensējamie medikamenti un arī pieejamība, kas būtu papildu nauda arī psihiatrijas plānam," teica veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamā gada budžetā papildus pieprasījusi 128 miljonus eiro.  No tiem aptuveni 30 miljoni – pedagogu algu palielināšanai, apmēram tikpat – augstskolu darbības stabilizēšanai un zinātnes bāzes finansējumam.

"Šie 128 miljoni ir maksimālais plāns, kas ierakstīts arī valdības rīcība splānā. Ir arī optimālais plāns, kas ir drusku samazināts – 30 miljoni pedagogu atalgojumam, 20 – iespēju robežās saglabājot zinātnei," sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Satiksmes ministrija (SM) prioritārajiem pasākumiem nākamgad prasa 123 miljonus eiro. No tiem 70 miljoni nepieciešami autoceļu sakārtošanai, 19 miljoni – dotācijas sabiedriskajam transportam, 15 miljoni – kompensācijām par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu.

"Attiecībā par prioritātēm - mūsu galvenā prioritāte ir ceļi, ceļu sakārtošana. Ja mēs vēlamies sasniegt Ziemeļeiropas līmeni uzņēmumu konkurētspējas ziņā, algu ziņā, tad to nav iespējams izdarīt pie tādas infrastruktūras, kāda ir pašlaik," skaidroja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).

Galalēmumu par to, kuras prioritātes būs īstenojamas, bet kuras ne, valdošā koalīcija cer pieņemt šīs nedēļas laikā.

KONTEKSTS:

Valsts budžets 2020. gadam pārsniegs 10 miljardus eiro, un tas būs par aptuveni 500 miljoniem vairāk nekā šogad. Lai arī ekonomika aug un paredzams, ka turpinās augt arī nākamajā gadā, šie papildu līdzekļi jau rezervēti iepriekš pieņemtu lēmumu īstenošanai, piemēram, pensiju indeksācijai.

Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā gan izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem "48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljoni eiro ministriju noteiktajām prioritātēm", iepriekš informēja Finanšu ministrija. Taču nākamā gada budžeta iespējas par 72 miljoniem eiro samazinājušas arī "Rīgas satiksmes" saistības un, visu sarēķinot kopā, brīvie līdzekļi ir pat ne mazi, bet mīnus 25 miljoni eiro.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti