Sadaļas Sadaļas

Mudina audzēt Eiropas Banku iestāde kapacitāti labākai pārrobežu banku uzraudzībai

Eiropas Banku iestāde kopumā ir ielikusi nepieciešamos pamatus tam, lai samazinātu smagu finanšu krīžu izraisīšanos iespēju Eiropas banku sistēmā, kā arī ir palīdzējusi cīnīties ar ekonomiskās krīzes ietekmi uz nozari. Tomēr Eiropas banku uzraudzības sistēmai tai nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai pilnveidotu pārrobežu banku uzraudzību - tā, pārbaudot sistēmas darbību, secinājusi Eiropas Revīzijas palāta.

Izveidojot Eiropas vienoto banku uzraugu jeb tā saukto Eiropas Banku iestādi, kā arī veicot reformas banku principus, Eiropas Savienībai kopumā ir izdevis radīt pamatus vienotai banku uzraudzības sistēmai, un reaģēt uz finanšu krīzes radītajām sekām. Tā uzskata Eiropas Revīzijas palāta, kura jau uzņēmusies novērtēt salīdzinoši jaunās iestādes darbības efektivitāti.

Tomēr palātas loceklis Milans Martins Cvikls pievērš uzmanību tam, ka nākotnē uzrauga pilnvaras un administratīvā kapacitāte būtu palielināma: „Finanšu krīze satricināja ES banku nozari, izraisot ekonomikas un valstu parādu krīzi, un ES rīkojās, lai šo nozari stabilizētu. Tomēr Eiropas Banku iestādei nav pilnvaru pieņemt vai izpildīt lēmumus par uzraudzības konverģenci, un tai bija ierobežotas juridiskās pilnvaras un nepietiekams darbinieku skaits 2011. gada spriedzes testu veikšanai. Tagad, kad ir panākta vienošanās par vienoto uzraudzības mehānismu un citiem banku savienības elementiem, norit darbs pie turpmākiem svarīgiem pasākumiem.”

Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis uzsvēra, ka arī Eiropas Banku iestādes veiktie banku spriedzes testi būtu papildināmi.

"Lai gan spriedzes testi 2011.gadā bija noderīgi, lai veicinātu vairāku banku rekapitalizāciju, tie vienlaikus pierādīja, ka testu kā instrumenta iespējas ir ierobežotas, ja tiek netiek apvienoti arī ar banku aktīvu portfeļa kvalitātes novērtējumu. Tāpēc mēs iesākām, ka institūcijai, kura nākotnē veiks šos spriedzes testus, ir nepieciešams skaidrs un plašs mandāts, kā arī pietiekami pieredzējuši speciālisti, lai nodrošinātu šo testu uzticamību. Tāpat mēs iesakām, ka Eiropas politikas veidotājiem ir jānodrošinās ar pienācīgiem mehānismiem pārrobežu banku uzraudzībā," norādīja Cvikls.

To, cik liela nozīme šobrīd ir spēcīgai banku uzraudzībai, savā ziņojumā akcentējis arī Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi. Viņš pievērsa uzmanību faktam, ka banku kreditēšanas apjomi šobrīd nelieli, bet ekonomikas izaugsme pieprasīs to palielināšanos: "Šobrīd ļoti nozīmīga  ir joprojām notiekošā, padziļinātā banku bilanču analīze ir, un bankām vajadzētu to izmantot pēc iespējas pilnvērtīgāk, lai uzlabotu savus kapitāla un maksātspējas rādītājus. Un tādējādi nodrošinoties paredzamajam pieprasījumam kāpumam pēc kredītlīdzekļiem ekonomikas atveseļošanās nākamajās fāzēs."

Jau sākot ar 2014. gada rudeni, tieši Eiropas Centrālā banka būs pilnvarota uzraudzīt banku nozari visās eirozonas dalībvalstīs un citās dalībvalstīs, kas vēlas piedalīties. Šī uzraudzība lielā mērā būs balstīta uz ciešu sadarbību ar nacionālajām finanšu sektora uzraudzības institūcijām. Savukārt Eiropas Banku iestāde būs  pilnvarota izstrādāt tehniskos standartus banku nozarei. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt