Pēc gatavības graudiem jau vajadzēja būt novāktiem pirms trīs nedēļām, stāsta Rēzeknes novada zemnieki, kas tikai nupat uzsākuši labības kulšanu. Pāvels Melnis apsaimnieko vairāk kā 1600 hektārus zemes, no tiem 500 hektārus aizņem graudaugi.
Bet Guntis Klīdzējs audzē kviešus un miežus 100 hektāru platībā. Ilgstošo lietavu dēļ nozīmīgas barības vielas izskalotas un graudu kvalitāte krītas. „Lielākās problēmas ir tiem, kas audzē rudzus. Tie krīt veldrē, aug cauri un sadīgst vārpās, jo zeme ir ārkārtīgi mitra,” saka zemnieku saimniecības saimnieks Guntis Klīdzējs.
„Tiem, kas audzē tās īsākās kultūras, tādas kā kviešus, vismaz pagaidām problēmas vēl nav tik lielas. Vārpās graudi nedīgst. (..) Personīgajā pieredzē tik slapjas vasaras nav bijušas. Augusts parasti raksturīgs ar sausu un skaidru laiku. Šis tāds izaicinājuma gads,” pauž Klīdzējs.
„Es lauksaimniecībā diezgan pailgi jau strādāju. Pat jāpadomā, kurš gads bija tik mitrs kā šis gads,” problēmu atzīst SIA „Sprūževa M” valdes priekšsēdētājs Pāvels Melnis.
Viņa uzņēmums vidēji gadā iegūst divus ar pusi tūkstošus tonnu graudu, zemnieku saimniecība ''Vairogi'' – ap 40 centneriem no hektāra. Šogad gan paredzams, ka raža būs mazāka un arī cena par tiem – zemāka. Pērn tie bija vien aptuveni 130 eiro par tonnu. „Jāsaka, tā graudu iepirkuma cena nav nemaz šogad tik spoža. Bet, ja vēl tagad mēs sakarā ar lietavām zaudējam kvalitāti, tātad vēl tā cena būs zemāka. Es domāju, ka kopumā šogad zemniekiem ir smags gads,” norāda Melnis.
Lielākie finansiālie zaudējumi gaidāmi mazajiem zemniekiem un tiem, kas vēl joprojām atkarīgi no kredītsaistībām. Zemnieki šogad jo īpaši cer saņemt valsts atbalstu, taču apzinās, ka krīze skārusi arī citas lauksaimniecības nozares. „Kompensāciju jau vajadzētu, bet zinot iespējas, gan problēmas piena lopkopībā ar piena iepirkuma cenu, gan graudkopībā, es šaubos, vai mēs varam uz kaut ko cerēt. Gribēt jau gribētos, lai kaut ko piepalīdzētu valsts,” atzīmē Melnis.
„Zemnieks jebkurā gadījumā priecāsies par kaut kādu atbalstu vai kompensāciju. Bet nu vēl tie apstākļi nav tik kritiski. Dzīvosim, redzēsim, jāpriecājas par to, kas ir,” uzsver Klīdzējs.
To, ka arī citi zemnieki iekavējuši darbus, pierāda tukšais stāvlaukums pie graudu pieņemšanas punkta ''Rēzeknes dzirnavnieks''. Rindu pagaidām nav, arī abi Rēzeknes novada zemnieki nokūluši vien ap 10% lauku un graudus uzglabā kaltēs pie sevis, uz nodošanas punktiem vedīs vēlāk.
