Reformas mērķis ir veicināt elektrības izmaksu samazinājumu tiem lietotājiem, kuri savu pieslēgumu izmanto efektīvāk, savukārt izmaksas augs tiem, kuri sev piederošu jaudīgu pieslēgumu neizmanto pārdomāti, tomēr tās jau ir izraisījušas arī vairāku sabiedrības grupu iebildumus.
Ekonomikas ministrijas iecerētā obligātā iepirkuma komponentes jeb elektroenerģijas ražotāju atbalsta sistēmas reforma paredz būtiski pārdalīt izmaksu slogu dažādu lietotāju vidū. Šobrīd tā saukto obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK, kas ir atbalsta maksājums elektrības ražotājiem, maksā visi patērētāji vienādā apjomā par katru patērēto kilovatstundu.
Saskaņā ar ministrijas ieceri, jaunā sistēma paredz, ka obligātā iepirkuma komponentes maksājums vairs netiks iekasēts par katru patērēto kilovatstundu, bet gan divās daļās:
piesaistot to gan patērētajam elektrības apjomam, gan arī pieslēguma jaudas.
Līdz ar to ir paredzams, ka galvenie ieguvēji no jaunās reformas būs lielie uzņēmumi ar jaudīgu pieslēgumu, kuri ražošanas procesā patērē daudz elektroenerģijas. Savukārt izmaiņas, iespējams, būs neizdevīgākas mazākiem uzņēmumiem ar jaudīgu elektroenerģijas pieslēgumu, kuri to izmanto mazāk intensīvi.
“Mēs vēlamies atbalstīt industriālo attīstību. Jo vairāk būs industriālo uzņēmumu ar lielāko elektrības patēriņu, jo mazākas būs fiksētas izmaksas katram lietotājam,” skaidro ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka jaunais obligātā iepirkuma komponentes modelis patērētājiem, kas efektīvi izmanto elektroenerģijas pieslēguma jaudas, samazinās OIK maksājumu. Ministrija cer, ka OIK maksājuma samazināšanās kalpos kā motivējošs faktors visiem elektroenerģijas patērētājiem izvērtēt pieslēgto jaudu nepieciešamību un atteikties no liekajām jaudām. Uzņēmumiem ir jārēķinās – lai rēķini par elektrību nepalielinātos, pieslēguma izmantošanas efektivitāte atkarībā no tā jaudas ir jāsasniedz vismaz 13 vai 16%.
Savukārt no mājsaimniecībām lielāko ietekmi reformas iespaidā izjutīs tās mājsaimniecības, kurām ir elektrības pieslēgums, bet kuras to neizmanto vispār vai arī izmanto ļoti nelielā apjomā.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka pēc izmaiņu stāšanās spēkā rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies aptuveni divām trešdaļām mājsaimniecību. Savukārt tām mazturīgajām mājsaimniecībām, kuras patērē ļoti maz elektrības, paredzamo elektroenerģijas izmaksu pieaugumu ir iecerēts kompensēt no valsts budžeta.
Neraugoties uz iebildumiem par to, ka turpmāk par elektrības pieslēgumu palielināsies izmaksas tiem lietotājiem, kuri savu pieslēgumu līdz šim praktiski nelietoja un elektrību netērēja, konceptuāli valdība jau ir atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ieceri.
Mazie uzņēmumi un lauksaimnieki ir sašutuši
Tiesa gan, sabiedrībā Ekonomikas ministrijas ierosinājums jau ir izpelnījies pretrunīgi reakciju – sašutumu par ieceri jau ir pauduši iedzīvotāji, kuriem ir elektrības pieslēgumi, bet kuri tajos elektroenerģiju nepatērē, kā arī mazie uzņēmēji un lauksaimnieku organizācijas.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Guntis Vilnītis norādīja – ja šīs likuma izmaiņas “glābs”, piemēram, lielas veikalu ķēdes, kas ir lieli enerģijas patērētāji, tas nav saprotams.
Šī iemesla dēļ gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs jau ir atzinis – visticamāk, pēc tam, kad jaunā kārtība stāsies spēkā, būs nepieciešams lemt par risinājumiem atsevišķām lietotāju grupām.
“Šeit noteikti risinājumi būs jāmeklē. Ja nemeklēsim, tad ne tikai lauksaimnieki, bet arī citas kategorijas - rūpnieki, ražotāji - nonāks sarežģītā situācijās ar šiem maksājumiem,” norādīja Dūklavs.
