Rīta intervija

NVA direktore Evita Simsone par nodarbinātību

Rīta intervija

VSAA direktore Inese Šmitiņa par Baltijas iedzīvotāju gatavību pensijai

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola par iecerētajām nodokļu izmaiņām

Ministre: Reformas dēļ pašvaldībām varētu būt fiksēta daļa no kopējiem nodokļiem

Lai pašvaldībām kompensētu ieņēmumu kritumu iecerētās nodokļu reformas dēļ, uz vairākiem gadiem varētu noteikt fiksētu procentu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, intervijās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā pastāstīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).

Nodokļu sloga pārstrukturēšana no darbaspēka nodokļiem varētu nākt par labu arī pašvaldībām, jo mazinātu iedzīvotāju motivāciju prasīt palīdzību un pabalstus pašvaldībām, norādīja ministre.

Tajā pašā laikā viņa atzina, ka vajadzīgs kompensējošais mehānisms pašvaldību ieņēmumu kritumam: “Viens no variantiem, kas varētu risināt situāciju, ir nofiksēt noteiktu procentuālo ieņēmumu pašvaldībām, kas tiek novirzīts no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, lai pašvaldības 2-3 gadu periodā var būt drošas par garantēto ienākumu līmeni.”

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

    Pašlaik gan pašvaldības vairāk uzdod jautājumus, un ministrija sola meklēt risinājumus. Turklāt premjers iecerējis veidot reformu vadības grupu, kurā būs aicinātas arī pašvaldības.

    Lai gan attiecībā uz nodokļu reformu gribētos iespējami vairāk izdarīt vienā gadā, taču tas varētu prasīt 2-3 gadus, lai izmaiņas būtu maigākas.

    Turklāt nodokļu reforma jāievieš tā, lai valsts budžetā nebūtu liels caurums, norādīja Reizniece-Ozola.

    Pašlaik tiekot strādāts pie kompensācijas mehānisma, bez kura tā būtu diezgan smaga. Tostarp varētu pārskatīt kādus atvieglojumus. Piemēram, kādus atvieglojumus varētu aizstāt 0% likmes noteikšana reinvestētai peļņai. Tādā veidā esot arī iespējams sakārtot atvieglojumu sistēmu. 

    Ministre gan atzina, ka atteikties no jau esošajiem atvieglojumiem būs grūti.

    Ījabs piedāvāto nodokļa reformu vērtē pozitīvi

    „Arodbiedrības un organizācijas būs ļoti ieinteresētas FM piedāvājumu vērt vaļā un paņemt no tā to, kas pašiem liekas pievilcīgākais, citas lietas noairējot garām,” Latvijas Radio sacīja politologs Ivars Ījabs.

    Viņš gan uzsvēra, ka pašvaldību lobijs šobrīd ir nogaidošās pozīcijās.

    „Tas ir procesa sākums, bet tas, ka process pats ir sācies, ir diezgan pozitīvi,” Latvijas Radio norādīja Ījabs.

     Viņš FM piedāvājumu vērtē pozitīvi un cer, ka tas varētu īstenoties, lai gan tā nevarētu atrisināt visas ekonomiskās problēmas.

    "Nodokļu politika līdz šim bija haotiski veidojusies, jo darbaspēka nodokļa slogs Latvijā ir vēsturiski uzskatīts par pietiekoši augstu, kas neveicina konkurētspēju pat Baltijas valstu vidū. Minimālās algas celšana ir mēģinājums virzīties sociāli taisnīgākas ekonomikas virzienā; ja uzņēmēji tam piekrīt, to ir reāli īstenot," skaidroja Ījabs.

    Ko paredz Finanšu ministrijas reformu plāns

    Jau ziņots, ka FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.

    Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

    FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

    Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību. Ministrija rosina arī saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā.

    FM arī izstrādājusi trīs ieteikumus veselības budžeta uzlabošanai, no kuriem ministrija dod priekšroku pirmajam scenārijam, kas paredz sociālās apdrošināšanas maksājumos iezīmēt 1%, tādējādi budžetā papildu dodot 167 miljonus eiro. Otrs scenārijs paredz palielināt pacienta līdzmaksājumus, ja nav veikta sociālā apdrošināšana. Bet trešais scenārijs paredz palielināt PVN par vienu procentpunktu, kas ļautu iekasēt papildu 80 miljonus eiro.

    Dienu iepriekš ar saviem priekšlikumiem nodokļu politikas reformai nāca klajā Latvijas Banka (LB). Tās piedāvājums būtiski neatšķiras no FM priekšlikumiem. Arī LB mudina izlīdzināt ienākumu nodokļa likmes - IIN darba algai samazināt no 23% līdz 20%, bet IIN no kapitāla un kapitāla pieauguma palielināt no 15% līdz 20%.

    Īstenojot reformas, piemēram, vienam strādājošajam bez bērniem, kurš saņem minimālo algu, pēc nodokļu reformas makā mēnesī papildus ieripotu 79,2 eiro. Tikmēr vecākam ar minimālo algu un diviem bērniem ieguvums būtu vien 31,7 eiro. Līdzīga situācija vērojama arī lielāko algu saņēmēju kategorijā.

    Īstenojot nodokļu reformu, Latvijā būs zemākās darba algas izmaksas algai, kura bruto būtu mērāma, piemēram 910,5 eiro apmērā. Tiesa, vēl aizvien salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā neto summa jeb alga, ko strādājošais saņemtu uz rokas būtu mazāka – proti 641 eiro, kamēr Lietuvā tie būtu 698 eiro, bet Igaunijā 738 eiro.  

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti