Miljons eiro medijiem Covid-19 krīzē – kā tas sadalīts

Kopumā četros konkursos sabiedriskā pasūtījuma finansējums piešķirts 21 radio un TV programmai.

Lielāko finansējuma daļu saņēma skatītāju vidū populārākā komerciālā programma, TV3, kas ar valsts atbalstu turpina “TV3 ziņu”, raidījumu “900 sekundes”, “Bez Tabu” un pētnieciskā raidījuma “Nekā personīga” veidošanu. Vienlaikus ievērojamu atbalstu saņēmušas arī Latvijā populārākās radio grupas, - “Skonto”, “SWH”, kā arī reģionālās televīzijas un radio stacijas.

Kā liecina NEPLP aprēķini, kas veikti pēc līgumu noslēgšanas ar konkursos uzvarējušajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, 700 000 eiro saņēmuši skatītāju un klausītāju vidū lielu popularitāti iemantojušu ziņu un informatīvi analītisku, pētniecisku raidījumu veidotāji.

Tāpat pandēmijas laikā 300 000 eiro sadalīti kultūras, aktīva dzīvesveida, sporta un izklaides raidījumu veidošanai TV un radio. Atbalstu saņēma arī mazākumtautību auditorijai veltīti raidījumi. Pandēmijas laikā ir ļoti svarīgi dot iespēju cilvēkiem lietot arī izklaides, sporta un kultūras saturu – paziņojumā medijiem norādīja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Gandrīz 85% jeb 846 tūkstoši eiro no miljona eiro piešķirtā valsts atbalsta esot novirzīti vairāk nekā divsimt satura radītāju – žurnālistu, moderatoru, redaktoru un producentu – algu izmaksai.

Tas bijis būtiski laikā, kad mediju reklāmas ienākumi samazinājās pat par 70% un esot bijušas nopietnas bažas par masveida žurnālistu atlaišanu komercmedijos, norāda NEPLP.

Konkursos elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem kā obligātu prasību NEPLP izvirzīja pilnu valsts sociālā apdrošināšanas iemaksu nomaksu. Tādējādi iecerēts stiprināt darbinieku sociālās garantijas, kuras medijos līdz šim bijušas nepietiekamas.   

Kopumā uz NEPLP finansējumu pretendēja vairāk nekā 70 radio un TV raidījumu par   1,8 miljoniem eiro  .Vērtējot pretendentus, tika ņemta vēra konkrētā medija reklāmas ienākumu kritums, sasniedzamā auditorija un mērķauditorija, pieredze radot sabiedriski nozīmīgu saturu un pieteikuma kvalitāte un detalizācija.

KONTEKSTS:

Līdzās daudzām nozarēm Latvijā trauksmes zvanus par savu nākotni zvana arī plašsaziņas līdzekļi – gan raidorganizācijas, gan drukātie mediji, kas valstī izsludinātā ārkārtējā situācijā strādā diezgan saspringtos apstākļos. Vislielāko satraukumu medijos rada krasi sarukušie ieņēmumi no reklāmas. Atsevišķiem medijiem reklāmas ieņēmumi samazinājušies par 80%.

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) biedru aptauja rādīja, ka visos medijos apturētas plānotās reklāmas kampaņas, atceltas jau apstiprinātās un nav plānots atsākt reklamēties tuvākajā laikā. LŽA aicināja valdību, uzņēmējus un sabiedrību atbalstīt medijus. Valdība sēdē aprīļa sākumā nolēma komercmediju atbalstam no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt nedaudz vairāk kā divus miljonus eiro. Daļa līdzekļu pie medijiem nonāk caur NEPLP, bet daļa - caur Sabiedrības integrācijas fondu, kas izpelnījies kritiku par atbalstu arī viltus ziņu izplatītājiem.

Papildus valdība noteica, ka Kultūras ministrijai un NEPLP jāveic aprēķini un jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par Covid-19 ārkārtējās situācijas ietekmi uz sabiedrisko mediju finansiālo spēju nodrošināt sabiedriskā pasūtījuma izpildi.