„Tādēļ aicinām pēdējā laikā izskanējušos pārspriedumus un spekulācijas par šīs programmas riskiem un iespējamo slēgšanu pavērst auglīgas, argumentētas diskusijas gultnē, izvērtējot tās līdzšinējo pienesumu ekonomikai un nākotnes perspektīvas,” teica LDDK vadītāja.
LDDK, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Privātbanku asociācija un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA ir vērsušās pie valsts augstākajām amatpersonām, vēršot uzmanību uz to, ka pašreizējās emocionālās diskusijas par līdzšinējās termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas iespējamo pārtraukšanu ir nevēlamas Latvijas tautsaimniecībai un šāds solis būtiski kaitētu Latvijas starptautiskajai konkurētspējai, uzticamībai investoru acīs un tautsaimniecības attīstības perspektīvām nākotnē.
Kā liecina neatkarīgu ekspertu veikti pētījumi, trīs gadu laikā, kopš darbojas programma, valsts budžetā tās ietekmē ieplūduši vairāk nekā 145 miljoni latu un šī plūsma pēdējā laikā pastiprinās. Tāpat programma ir būtisks atspaids vairāku Latvijas pilsētu attīstībai, nodrošinot papildu ieņēmumu bāzi to budžetos. Tomēr diskusijas par iespējamo programmas slēgšanu neizbēgami raisa bažas potenciālo investoru vidū, un tas ir Latvijai nelabvēlīgs signāls.
Meņģelsone norāda, ka strauja līdzšinējās programmas pārtraukšana var nozīmīgi ietekmēt vairāku nozaru attīstību, kā arī būtiski kaitēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. „Šāds lēmums neapšaubāmi arī mazina uzticamību vidēja termiņa politikas veidošanas procesiem, ietekmē valsts tēlu starptautisko investoru acīs un līdz ar to - tās konkurētspēju,” uzsvēra eksperte.
LDDK vadība akcentē, ka jautājums risināms ilgtermiņā, plašās diskusijās ar visām iesaistītajām pusēm un politiskajiem spēkiem, novēršot emociju pārsvaru pār racionāliem argumentiem. Meņģelsone arī uzsver, ka termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas jautājuma iekļaušana 2014.gada valsts budžeta paketē neveicina pragmatisku jautājuma atrisināšanu.
„Neskatoties uz viedokļiem un domstarpībām, kas izskanējuši līdz šim, vēlos aicināt politiķus uz diskusiju par to, kā šo programmu uzlabot, gan saglabājot tās konkurētspēju un potenciālu piesaistīt jaunas investīcijas, gan veicinot tautsaimniecības attīstību Latvijā,” atzina Meņģelsone.
Kā ziņots, Saeima 5.septembrī noraidīja vienu no likumprojektiem, kas saistīts ar pāreju uz eiro, un paredzēja, ka no nākamā gada 1.janvāra būtiski nemainīsies investīciju apmērs, kāds ārvalstniekam būs jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā, lai varētu iegūt uzturēšanās atļauju.
Noraidītais likumprojekts paredzēja, ka uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārvalstu investora ieguldījumam Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības pamatkapitālā no nākamā gada 1.janvāra jābūt vismaz 142 300 eiro (pašreiz likumā - 100 000 latu) vai 35 580 eiro (pašreiz likumā 25 000 latu) gadījumā, ja ieguldījums tiks veikts tādas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kurā ir nodarbināti ne vairāk kā 50 darbinieki, kuras apgrozījums nepārsniedz desmit miljonus eiro gadā un kuras gada laikā nomaksāto nodokļu apjoms sasniedz vismaz 28 460 eiro (pašreiz likumā - 20 000 latu). Savukārt, ja ārvalstu investors vēlēsies iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, nopērkot šeit nekustamo īpašumu, darījuma summai būs jāsasniedz vismaz 142 300 eiro (pašreiz likumā - 100 000 latu), ja nekustamais īpašums atrodas Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, vai 71 150 eiro (pašreiz likumā - 50 000 latu), ja nekustamais īpašums atrodas citviet Latvijā. Īpašuma kadastrālajai vērtībai attiecīgi vajadzēs būt vismaz 42 690 eiro (pašreiz likumā - 30 000 latu) vai 14 230 eiro (pašreiz likumā - 10 000 latu), paredzēja noraidītais likumprojekts.
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns pieļauj, ka šāda lēmuma sekas nozīmē, ka Latvijas ekonomika gada laikā zaudēs 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat šāda lēmuma sekas ir vismaz 10 000 jaunu darba vietu neizveidošana, kas arī ir zaudējums Latvijas ekonomikai.
Šīns arī piebilst, ka šis Saeimas lēmums var ietekmēt arī banku un citu kreditētāju viedokli par turpmākiem kredītiem un investīcijām Latvijā.
