“Altum” mājokļu iegādes un būvniecības programma Latvijā darbojas jau vairākus gadus, un ar tās starpniecību pie savas dzīvesvietas tikuši vairāk nekā 14 000 ģimeņu un jauno speciālistu. Taču situācija mājokļu tirgū joprojām ir Latvijai neglaimojoša. Kā pierādīja jūnija vidū publiskotais OECD pētījums, trešdaļa mājsaimniecību Latvijā dzīvo pārapdzīvotībā. Tādēļ valdību veidojošās partijas vienojušās mājokļu programmu ievērojami attīstīt.
Tipveida daudzdzīvokļu ēka
Jau šonedēļ valdība plāno spriest par iespēju, ka valsts varētu nākt klajā ar tipveida īres namu projektu. Tas varētu samazināt investoru un citu projekta īstenotāju izmaksas, tādējādi dot iespēju veidot pieejamāku mājokli par zemākām cenām, norādīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Tipveida māju projekts varētu būt paredzēts koka daudzdzīvokļu ēkām.
Tas ļaušot izmantot Latvijā pieejamus materiālus, papildināja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”). Viņa ieskatā tipveida projekts varētu ļaut samazināt būvniecības izmaksas par 10%, kā arī process būtu ātrāks. Un to varētu ļaut izmantot pašvaldībām un būvprojektu attīstītājiem.
Vairāku tipveida projektu sagatavošana varētu izmaksāt 400 tūkstošus eiro, pastāstīja Vitenbergs.
“Man kā ministram būtu svarīga koka apbūve, lai izmantotu šeit, uz vietas, ražotos materiālus. Ir jau virkne uzņēmumu, kas pašlaik to dara Skandināvijā – ražo koka ēkas. Tā tehnoloģija gājusi uz priekšu, un no koka iespējams būvēt daudz ātrāk un videi draudzīgāk. Arī vēsturiski daļa Rīgas ir ar koka apbūvi,” sacīja Vitenbergs.
Garantijas mājokļa iegādei
Tāpat valdība šonedēļ plāno izskatīt “Altum” īstenoto mājokļa iegādes un būvniecības atbalsta programmas turpināšanu un papildināšanu. Ekonomikas ministrs to vērtēja kā vienu no sekmīgākajām programmām Latvijā, un pašlaik tai paredzēti vairāki papildinājumi. Paredzēts lielāks atbalsts ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem, paredzēts arī grantu atbalsta mehānisms.
“Jo vairāk bērnu, jo atbalsts ir lielāks. Tas ir labs solis mūsu daudzbērnu ģimenēm. Jo tieši mājoklis bieži vien ir lielākā problēma, kādēļ ģimenes paliek pie viena vai diviem bērniem,” sacīja Vitenbergs.
Lielākas garantijas paredzētas ģimenēm, kas ir vēl bērna gaidībās, kā arī vismaz četru bērnu ģimenēm, kā arī augstākas energoefektivitātes klases mājokļu iegādei, norādīja premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība).
Turklāt ģimenes varēs arī atkārtoti saņemt garantiju mājokļa iegādei, bet tam būs trīs nosacījumi:
- dzēstas iepriekšējās saistības,
- ir pagājuši trīs gadi,
- ģimene kļuvusi kuplāka.
Subsīdijas daudzbērnu ģimenēm
Tāpat mājokļa iegādes atbalstam plānota jauna programma “Balsts” jau no jūlija – subsīdija Latvijas goda ģimenēm. To varēs saņemt Latvijas valstspiederīgie, nodokļu rezidenti ar trīs vai vairāk bērniem.
Ģimenes ar trīs bērniem varēs saņemt 8 vai 10 tūkstošu eiro atbalstu. Savukārt ar četriem vai vairāk bērniem – 10 un 12 tūkstošus eiro mājokļu iegādei un būvniecībai, pastāstīja Parādnieks.
“Tieši ar šo subsīdiju ir iespējams nosegt gan pirmo iemaksu, gan attiecīgi padarīt ikmēneša maksājumus mazākus, tādējādi vairāk ģimeņu varēs kvalificēties kredīta saņemšanai,” sacīja politiķis.
“Tas galvenais mērķis – panākt lai latviešu ģimenes iesakņojas tēvzemē. Savs mājoklis noteikti ir pamats, kas to nodrošinātu,” sacīja Parādnieks.
KONTEKSTS:
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šogad jūnijā nāca klajā ar secinājumu, ka Latvijā pārapdzīvotos mājokļos dzīvo trešdaļa mājsaimniecību. Tas ir lielākais skaits OECD valstu vidū. Turklāt Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem OECD - 2% no kopējā dzīvojamā fonda. Savukārt īres tirgus praktiski neeksistē.
OECD rekomendē Latvijai izstrādāt visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju. Ekonomikas ministrija līdz 2021. gada beigām plāno izstrādāt mājokļu politikas stratēģiju.
